Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Kad īlens izlīdis no maisa

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Latvijas PSR darbaļaužu Internacionālā fronte, vai nu mums tas patīk vai nē, no «de facto» kļuvusi «de jure». Pēc LPSR Ministru Padomes 1988. gada 17. novembra rīkojuma Nr. 367-r, kurš apstiprināja pagaidu kārtību, kādā reģistrējami jaunizveidoto LPSR iedzīvotāju sabiedrisko organizāciju statūti, atcelšanas, sabiedrisko organizāciju kā juridiskas personas tiesībspēja rodas no brīža, kad statūtus apstiprinājis attiecīgās organizācijas augstākais orgāns.

Divas dienas mēs sekojām Interfrontes kongresa dibināšanas gaitai. Sēžot gan zālē, gan mājās pie televizoru ekrāniem, varējām redzēt, kā īlens līda no maisa ārā, lai cik rūpīgi to mēģināja slēpt. Pirmdien preses konferencē viens no Interfrontes līderiem A. Belaičuks atzina: «Visa republika redzēja Interfronti pilnā tās spektrā.»

Savu novērtējumu šim kongresam vēl dos gan LKP CK, gan darba kolektīvi un citas sabiedriskās organizācijas. Bet, manuprāt, nevajadzētu aizmirst galveno. Par to, cik ir 2x2, mēs vairs nestrīdamies. Un kāpēc vēlreiz pierādīt to, kas bija acīm redzams un nepārprotams? Aktuāls ir kļuvis jautājums, kāda būs Interfrontes taktika un stratēģija pieņemtās deklarācijas izpildē. Pretējā gadījumā — ja šīs frontes vadītājiem nav tāda mērķa, nebija vērts pieņemt tās dokumentus un dibināt pašu organizāciju. Tāpēc mēģināšu nedaudz ielūkoties nākotnē.

Interfrontes deklarācijā ir ierakstīts principiāla rakstura punkts par valsts valodas statusa piešķiršanu arī krievu valodai. Republikas valdības viedokli mēs dzirdējām no LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja A. Gorbunova runas kongresā. Arī LKP CK pirmais sekretārs J. Vagris intervijā žurnālistiem uzsvēra, ka partijas viedoklis  ir: valsts valodas statusu — tikai latviešu valodai. Bet abu valodu lietošanas kārtību noteiks speciāls likums. Pieņemot deklarāciju, kongresa delegātiem republikas vadības pozīcija bija zināma. Tāpēc rodas pamatots jautājums: kā, ņemot vērā iepriekšminētos apstākļus, Interfrontei panākt sev labvēlīgu problēmu risinājumu?

Likumus par valsts valodas statusu pieņem LPSR Augstākās Padomes deputāti savās sesijās. Vai pašreizējais tās sastāvs nobalsos par šo prasību? Deputāti taču jau nobalsojuši par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai un diezin vai būs iespējams savākt nepieciešamo balsu skaitu par tāda paša statusa piešķiršanu krievu valodai.

Bet... Pēc PSRS Augstākās Padomes deputātu vēlēšanām sekos LPSR Augstākās Padomes deputātu vēlēšanas. Tātad — atliek tikai ievēlēt Interfrontei simpatizējošus deputātus, lai tiktu pieņemts attiecīgs lēmums?

Bet tieši no nākamā LPSR Augstākās Padomes sasaukuma deputātu nostājas lielā mērā būs atkarīgs Latvijas liktenis.

M. MEDNIS