Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Ziņo "Lietuvos Rytas"

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Lietuvai bija vajadzīgs prezidents. Bija daudz strīdu, bet viens jautājums nevienā neradīja bažas: šajā postenī vajadzīgs drosmīgs, godīgi, savaldīgs un gudrs cilvēks, kas par Lietuvu gatavs stāvēt un mirt.

Šāds cilvēks bija Alģirds Brazausks. Tagad viņš ir Lietuvas Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs. 16. sesijā — 228 balsis «par», ziedi, sirsnīgi aplausi. Liekas, pret A. Brazauska kandidatūru īpaši neiebilda pat tie deputāti, kas izteica daudz pārmetumu Komunistiskajai partijai vai šaubljas par divu posteņu apvienošanas mērķtiecību.

(«LR», 10.1.90.)

 

***

 

Programmas «Septiņas dienas» vadītājs Centrālajā televīzijā svētdien bija satraucies: «Vai Lietuva izstāsies no Padomju Savienības sastāva?»

No preses centra par notikumiem Lietuvā sniegta informācija: Maskavai — 450 reizes, Lielbritānijai — 122, Tallinai — 111, Francijai — 84, Somijai — 51, Kanādai — 43, Spānijai — 34, ASV —- 32, Rīgai — 30 reizes.

(«LR», 16.1.90.)

 

***

 

Rakstnieks M. Karčausks: «Kas attiecas uz partiju, M. Gorbačovs palika savās pozīcijās, mēs — savās. Manuprāt, tas ir labi. Mēs vēlreiz, tagad jau plašāk, iztirzājām savu pozīciju. Mums ir jāstrādā, bet kompromisu meklējumi, liekas, nav mūsu rūpes. Acīmredzot PSKP CK lēmums tiks pieņemts, bet, paldies Dievam, neviens no tiem nav īstenots.»

Vēsturnieks A. Laķis: «Domāju, uz M. Gorbačova un viņa pavadoņu Lietuvas vizītes pamata mēs varējām pārliecināties, ka ceļš uz neatkarību nebūs viegls. Mums uztiepta «atjauninātās federācijas» ideja patiesībā ir solis atpakaļ no «savienības» koncepcijas, jo parasti federāciju veido tikai nācijas, kas nav spējīgas radīt nacionālu valstiskumu. Nodoms sagatavot un visā Savienībā īstenot vienu un to pašu likumu par republiku vai nāciju pašnoteikšanās tiesībām ir pretrunā kā nāciju pašnoteikšanās idejai, tā arī starptautiskajām tiesībām. Augstākais, izšķirošais vārds jāsaka nācijai, kuras griba var tikt pausta referenduma ceļā.»

Rakstnieks K. Saja uzskata, ka jaunā ideja par tāda mehānisma izveidi, kas it kā palīdzēšot realizēt tautu pašnoteikšanās tiesības, atgādina pie zvirbuļa kājas piesietu 3 kilogramus smagu svara bumbu. Lūdzu, lido! Mēs tev dodam brīvību! Bet vispār, kā pieņemts pasaulē, valstīm, kas kādreiz okupējušas vājākas valstis, bet vēl jo vairāk nobendējušas cilvēkus, izlaupījušas mantu, aizkavējušas dabisko ekonomikas attīstību, pašām jāatlīdzina zaudējumi. Nevis mēs esam parādā Maskavai, bet gan Savienība parādā ir mums. Piemēram, 1920. gadā Ļeņins tomēr samaksāja 3 miljonus zelta rubļu par zaudējumiem, ko Lietuvai bija nodarījusi Krievijas impērija.

(«LR», 16.1.90.)

 

***

 

Lietuvas ārējās tirdzniecības apvienība «Litimpex» noslēdza kontraktu ar Zviedrijas firmu «K-konsult» par pirmsprojekta dokumentācijas sagatavošanu Kauņas attīrīšanas būvēm. Par šo darbu firma no republikas budžeta saņems 130 700 ASV dolāru. Turpmākā celtniecības gaitā var rēķināties ar atvieglotiem noteikumiem iekārtas iegādei, jo arī zviedri ir ieinteresēti, lai Baltijas jūra būtu tīra.

(«LR», 16.1.90.)

 

***

 

Valstiskuma atjaunošana ir galvenā ideja, kas pārņēmusi Lietuvas cilvēku sirdis un prātus. Lielais cilvēku dvēseļu pazinējs B. Šovs paverdzinātu tautu salīdzinājis ar cilvēku, kas slimo ar vēzi: tā nespēj domāt ne par ko citu kā tikai par to, kā atgūt brīvību.

Pēc 400 gadu ūnijas ar Poliju no varenās valsts atlika tikai atlūzas, 50 gadu «savienība» ar Krieviju apdraudēja tautas pastāvēšanu. Vēsture mums atstājusi alerģiju pret savienībām un federācijām.

Jautājumā par Komunistisko partiju Lietuvā. Tikai raugoties no Maskavas, var pravietot, ka Lietuvas Komunistiskās partijas XX kongresa lēmumi nozīmējot Komunistiskās partijas bēres Lietuvā. Turpretī mums liekas, ka tā ir vienīgā iespēja glābt šo partiju (ja tas vispār ir iespējams), tās popularitātes reitings taču oktobra beigās bija tikai +15. Rūgtā patiesība ir tāda, ka visā sava septiņdesmit gadu vēsturē PSKP republikāniskā organizacija Lietuvā nekad nav bijusi populāra (maigi izsakoties), jo no savas pastāvēšanas pirmās dienas tā noliedza Lietuvas valsti un izšķirošos brīžos vienmēr, pēc norādījuma no centra, stājās ceļā savai tautai uz politisku neatkarību. Tā bija 1918. —1919. gadā, tā bija 1940. gada vasarā, beidzot, pēckara gados un pat aizpērnajā gadā.

Komunistiskās partijas sašķelšanās bija neizbēgama. Citādi nemaz nevarēja būt: mūsu centieni taču ir diametrāli pretēji. Lietuvas Komunistiskās partijas biedriem vārds «neatkarība» ir ne mazāk dārgs kā bezpartijiskiem, sociāldemokrātiem vai demokrātiem. Lietuvas atzīšana Lietuvas Komunistiskajai partijai ir svarīgāka nekā Maskavas «apstiprināšana».

(«LR», 17.1.90.)

 

***

 

Biļetena «Argumenti i fakti» 1989. gada 43. numurā: «Pašlaik oficiālais nabadzības līmenis ASV četru cilvēku ģimenei ir 11611 dolāru.»

Katra šādas ģimenes locekļa ikgada ienākums ir 2902 dolāri. Pēc jaunā kursa (no 1989. gada 1. novembra) viens dolārs ir vienlīdzīgs 6 rubļiem 26 kapeikām. Tātad, ja minētos 2902 dolārus atvestu uz Savienību, tos varētu apmainīt pret 18 016 rubļiem 52 kapeikām.

PSKP CK Politbiroja locekļa ikmēneša alga — 1200 rubļu. Tātad ikgada ienākumi — 14 400 rubļi. Mēs saprotam, ka nav iespējams salīdzināt nesalīdzināmas lietas. Gan mums, gan «viņiem» ir nodokļi, maksa par pakalpojumiem utt. Bet mēģināt salīdzināt taču var? Tātad pat mūsu Politbiroja loceklim līdz «oficiālai» ASV nabadzības robežai gadā «pietrūkst»… 3766 rubļi 52 kapeikas.

(«LR». 17.1.90.)

 

***

 

Laikraksta «LR» 18. janvāra numurā trešā lappuse iznāca baltkrievu valodā. «LR» redakcija cer, ka tās iniciatīva kļūs par pirmo soli ceļā uz patstāvīgu baltkrievu laikrakstu Lietuvā un aicina šo lappusi izlasīt ne tikai baltkrievus vien.

 

***

 

Kad sākās vētraina pārbūve Austrumeiropas valstis, Mihails Gorbačovs teica: «Katrai tautai ir tiesības izlemt savu likteni, ieskaitot iekārtu, savas evolūcijas tempa un metodes izvēli.» Mēs šos vārdus uztvērām kā tieši mums teiktus.

Šķobās pēdējā pasaules impērija, ko vairākus gadsimtus veidoja Ivans Bargais, Pēteris I, Katrīna II, Josifs Staļins. Musu virzība ir miermīlīga, demokrātiska, tā ir parlamentāra tautas nacionalas atbrīvošanās kustība. Mēs labi esam iepazinuši bijušo un tagadējo federāciju, mēs brīvprātīgi tajā neesam iestājušies, neesam parakstījuši nekādus līgumus un turpmāk nevaram parakstīt, aizšķērsojot sev ceļu uz īstu neatkarību. Lietuviešu nācija, kamēr ir dzīva, neatteiksies no savas valsts atjaunošanas idejas. Mēs ticam, ka mūsu paaudze Krieviju ieraudzīs tādu, par kādu sapņojusi un par kādu cīnījās Andrejs Saharovs, ka šī Krievija mums atdos taisnīgumu un pati iegūs vispārēju cieņu.

(«LR», 18.1.90.)

 

***

 

Laikrakstā «Za Rodinu» šā gada 21. janvāri rubrikā «Aktuāla intervija» publicētas Viļņas iedzīvotāju atbildes uz korespondenta jautājumu: «Ko jūs domājat par situāciju, kāda izveidojusies Lietuvā?»

Virsnieks S. Starodubs, politisks darbinieks: «…Masu informācijas līdzekļi aizmirsuši tādus vārdus kā internacionālisms, brālība, sadraudzība. Šobrīd visi kaut ko dala. Bet paskatieties, kas šodien notiek veikalos? Visur rindas, trūkst preču, dārdzība… Man nav nācies dzirdēt, ka vietējie neformālie līderi atzītu, ka viņiem kaut kas jādod sabiedrībai. Viņi grib tikai ņemt, tikai dalīt.»

N. Jaruševičiene, bezpartijiskā: «… Es esmu par patstāvīgu Lietuvu, par to, lai visi cilvēki šeit neatkarīgi no nacionalitātes dzīvotu draudzīgi un labi… Es esmu par «Sajūdi»». Šī organizācija cilvēkus pamodināja no snaudas, viņus uzmundrināja, aktivizēja.

G. Popovs, Lietuvas darbaļaužu sociālistiskās federatīvās sabiedrības strādnieku komitejas aktīvists: «Jau trīs mēnešus esmu bezdarbnieks. Strādāju republikas civilās aizsardzības štābā. Kopā ar mani atlaida vēl piecus cilvēkus. Starp viņiem nav neviena lietuvieša.»

J. Dorohina, ukrainiete, bezpartijiskā: «Attiecības, kas izveidojušās Lietuvā un konkrēti Viļņā, mani apmierina. Jā, preču mūsu veikalos maz. Bet jūs nosauciet citu republiku, citu pilsētu, kur preču ir daudz. Lietuviešu valodu es neprotu, tomēr mani te neviens nekad nav apvainojis. Esmu bezpartijiskā, un tāpēc jautājums par partiju mani nesatrauc.»

 

Sagatavoja

Raimonds GARENČIKS