Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Ko nozīmē algas paaugstinājums?

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Notikumi mainās kaleidoskopiskā ātrumā. Vēl 23. —24. janvārī «RB» žurnālistiem vajadzēja iejusties neierastajā padomju bezdarbnieku lomā, bet 25. janvārī mēs kopā ar visiem republikas žurnālistiem atsākām pildīt savus profesionālos pienākumus. Un tajā pašā dienā laikraksts «Latvijas Jaunatne» informēja republikas lasītājus, ka LKP CK birojs pieņēmis lēmumu paaugstināt algu tā dēvēto «partijas izdevumu» žurnālistiem, to skaitā arī «Rīgas Balss» darbiniekiem, par 40 procentiem. Šķiet, algas paaugstināšana allaž ir priecīgs notikums. Taču daudzos no mums tas izraisīja neizpratni. Lai paustu savu attieksmi pret šo faktu, nekavējoties tika sasaukta «RB» kolektīva sapulce.

ATKLĀTA VĒSTULE

Vēršam jūsu uzmanību uz ārkārtējo situāciju, kuru LKP CK Izdevniecībā radījusi sociāla taisnīguma principu absolūta neievērošana.

1987. gada 1. jūlijā tika paaugstinātas algas laikrakstos strādājošajiem, žurnālu kolektīviem šo aktu solot «vistuvākajā laikā». Rit trešais gads, taču algas paaugstinātas tikai nerentablajam «Padomju Latvijas Komunistam».

Neliela izveidojušās situācijas ilustrācija:

 

Darbinieku vidi. mēn. alga

Izdevuma peļņa

Padomju Latvijas Komunists

227, — rbļ.

—99 tūkst.

Sovetskaja Latvija

201. —

+1,5 tūkst.

Latvijas Jaunatne

154. —

+ 600 tūkst.

Lauku Dzīve

174, —

+ 600 tūkst.

Karogs

200, —

+60 tūkst.

 

Uzskaitījuma turpinājums tikai vēl dziļāk pamatotu to plaisu, kas radusies starp partijas preses un pārējo izdevumu darbinieku materiālo nodrošinātību. Kaut arī de iure partijas vadošā loma Latvijā atcelta, de facto birokrātiskais aparāts savu monopolu turpina īstenot, būtībā aplaupot «tautas preses» redakcijas. Mums ir kļuvis zināms, ka LKP CK atkal gatavojas paaugstināt savu izdevumu algu fondus — uz «tautas preses» rēķina. Tātad partijas birokrātiskā aparāta patvaļa turpinās.

Savu izdevumu kolektīvu vārdā kategoriski pieprasām vistuvākajā laika nokārtot darba apmaksu pēc patiesiem sociālām taisnīguma principiem, neuzsverot partijas izdevumu prioritāti.

DAINIS CAUNE, žurnāla «Liesma» galvenais redaktors, ILZE BŪMANE, žurnāla «Lauku Dzīve» galvenā redaktore, JĀNIS GULBIS, žurnāla «Skola un Ģimene» galvenais redaktors, MĀRA ZĀLĪTE, žurnāla «Karogs» galvenā redaktore, EGONS STRAUTIŅŠ, žurnāla «Dadzis» galvenais redaktors, MONIKA ZĪLE, žurnāla «Sieviete» galvenā redaktore, DAINA OLIŅA, žurnāla «Zīlīte» galvenā redaktore, ANDRIS SPROĢIS, žurnāla «Draugs» galvenais redaktors, EDGARS UPĪTIS, žurnāla «Veselība» galvenais redaktors, ĒVALDS STRODS, žurnāla «Māksla» galvenais redaktors, VILIS SELECKIS, laikraksta «Izglītība» galvenais redaktors, ANDORIJS DĀRZIŅŠ, «Zinātne un Mēs» galvenais redaktors, MĀRIS ČAKLAIS, laikraksta «Literatūra un Māksla» galvenais redaktors.

(No «Literatūras un Mākslas»)

 

Lūk, vēl daži dati. 1989. gadā «Latvijas Jaunatne» («Padomju Jaunatne») deva 606 100 rubļu tīras pelņas, «Cīņa» — 661 900, «Sovetskaja molodjež» — 829 500, «Rīgas Balss» — 960 000 rubļu peļņas. Un visa šī summa bez pēdām pazudusi PSKP CK kabatās. Mēs nezinām, kam tā tiek izlietota. Tikai neliela daļa tās atgriežas kā līdzekļi izdevniecību un redakciju darba nodrošināšanai. Piemēram, «Latvijas Jaunatnes» redakcijas nodaļas vadītāja alga ir 200 — 210 rubļu, «Cīņā» un «Sovetskaja Latvija» — 220—260 rubļu, «Rīgas Balsī» — 220 — 250 rubļu. Jūs piekritīsit, ka tas ir stipri pieticīgi salīdzinājumā ar milzīgo peļņu, ko dod «RB». Vienlaikus nodaļas vadītājs partijas Rīgas pilsētas komitejā saņem 400 — 450 rubļu, LKP CK aparātā — 550 — 600 rubļu mēnesī. Droši vien daļu šo prāvo algu apmaksā arī žurnālisti.

Šķiet, ka žurnālisti (tai skaitā arī «RB») jau sen nopelnījuši algas paaugstinājumu, jo viņi desmitiem gadu pildījuši PSKP kasi ar miljonu iemaksām. Taču būtu dziļi netaisnīgi, ja šāds algas paaugstinājums būtu atkarīgs no tā, kādā kategorijā ierindots tas vai cits izdevums. Žurnāla vai laikraksta (tāpat kā jebkura cita kolektīva) darba kolektīvam jābūt tiesībām uz likumīgo peļņas daļu, kā arī pašam lemt par apmaksu saviem darbiniekiem. Tad žurnālistu labklājība būtu atkarīga nevis no partijas aparāta labvēlības, bet no profesionalitātes, prasmes veidot interesantu, lasāmu avīzi.

Tātad «Rīgas Balss» kolektīvs uzskata par nepieņemamu 40 procentu «partijas pielikumu» un kopā ar visiem republikas žurnālistiem pieprasa likumīgi pienākošos daļu no peļņas, ko dod mūsu avīze.

Mēs atbalstām mūsu kolēģus no «Latvijas Jaunatnes», kuri protestē pret to, ka peļņa nonāk PSKP CK kasē. Pašreizējā ekstremālajā situācijā Latvijas valdība varētu izmantot šos prāvos līdzekļus, piemēram, republikas papīra rūpniecības un poligrāfijas bāzes modernizāciiai un attīstībai. Partijas kasē jānonāk tikai līdzekļiem no partijas izdevumiem.

Lasītājiem arī jāzina, ka lēmums par «partijas pielikumu», kas automātiski ierindo «Rīgas Balsi» partijas izdevumu kārtā, tika pieņemts pēc mūsu pašreizējā redaktora J. Mozuļa personiskā lūguma bez saskaņošanas ar kolektīvu. Kolektīvs uzskata. ka šāds lēmums «Rīgas Balsi» vēl ciešāk saistīs vienā sajūgā ar pilsētas komiteju.

Atcerēsimies, cik bezceremoniāli partijas Rīgas pilsētas komitejas aparāts pirms gada sabradāja pirmos pašpārvaldes asnus mūsu kolektīvā. Šodien mēs uzskatām par nepieciešamu atgriezties pie idejas par brīvām redaktora vēlēšanām uz alternatīva pamata un ceram, ka lasītāji mūs šajā ziņā atbalstīs.

«RB» kolektīva kopsapulcē pieņemts lēmums, sākot ar šodienu, atteikties no arhaiskā lozunga «Visu zemju proletārieši, savienojieties!» un izsludināt mūsu lasītājiem atklātu konkursu par pilsētas vakara avīzes labāko devīzi.

 

«Rīgas Balss» kolektīvs