Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Latvijas Tautas frontes Programma. Projekts

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Sabiedrības radikāla pārbūve un morāla atjaunotne ir tās pastāvēšanas un attīstības priekšnoteikums.

Padomju vara radās un veidojās, lai realizētu cilvēku centienus pēc brīvības, labklājības, sociālā taisnīguma.

Taču staļiniskais despotisms un tam sekojošie stagnācijas gadi noveda pie būtiskām deformācijām sabiedrības politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē. Radās dziļa plaisa starp birokrātisko aparātu un tautu, sabiedrība tika novesta līdz krīzei.

Tagad ir radusies vēsturiska iespēja atbrīvoties no pagātnes smagās nastas, atdzīvināt sociālisma ļeņiniskās normas, veidot sabiedrību atbilstoši tautas interesēm, vajadzībām un gribai. Pārbūvi sāka no augšas. Taču padarīt to neatgriezenisku var tikai enerģiska tautas līdzdalība — demokrātijas un tiesiskuma nodrošinājums no apakšas.

 

I. VISPĀRĒJIE PRINCIPI

 

1. Latvijas Tautas fronte (LTF) ir tautas politiskās aktivitātes rezultātā izveidojusies republikas sabiedriska organizācija. Tā konsekventi atbalsta un aktīvi iestājas par Latvijas radikālu pārbūvi uz demokrātiskā sociālisma un humānisma principiem, piedalās tautas gribas realizēšanā caur tautas vēlētām deputātu padomēm un tiesiskas valsts izveidošanā. LTF vēršas pret jebkādu varas monopolizāciju.

2. LTF rosina un konsolidē visu Latvijas iedzīvotāju centienus demokratizēt sabiedrību, sekmēt tās morālo atjaunotni, neatkarīgi no viņu sociālā stāvokļa, valodas, partijiskās, reliģiskās vai nacionālās piederības.

Piedalīšanās LTF nav savienojama ar staļinisko un autoritāro uzskatu paušanu, ar administratīvi komandējošo birokrātisko pārvaldes metožu atbalstīšanu, ar rasiskā, nacionālā, reliģiskā vai cita veida naida un neiecietības sludināšanu, varmācības atbalstīšanu. LTF darbojas ar demokrātiskām, konstitucionāli atzītām metodēm.

3. LTF iestājas par nacionālo attiecību konstruktīvu veidošanu uz ļeņiniskajiem tautu pašnoteikšanās un līdztiesības principiem padomju valstu savienībā.

4. Veicot Statūtos un Programmā paredzētos uzdevumus, LTF sadarbojas ar padomēm un citām valsts iestādēm, kā arī sabiedriskām organizācijām, neformāliem sabiedriskiem veidojumiem. LTF necenšas pārņemt nevienu no valsts orgānu funkcijām vai aizstāt citas sabiedriskās organizācijas.

5. LTF ētiski idejiskais pamats ir vispārcilvēciskās vērtības, humānisms un uzskatu daudzveidība sociālismā, visu tautu tiesību respektēšana, sociālais taisnīgums, cilvēka cieņas un likumīgo interešu aizstāvēšana. LTF darbība pamatojas uz PSKP 19. Vissavienības konferences rezolūcijām, republikas komunistu un darbaļaužu galvenajiem priekšlikumiem 19. konferencei, kā arī uz Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes 1988. gada jūnija paplašinātā plēnuma Rezolūcijas.

 

II. VALSTS UN SABIEDRĪBAS DEMOKRATIZĀCIJA

 

1. LTF atbalsta PSKP XIX Vissavienības konferences pasludināto politiskās sistēmas radikālo reformu, lai panāktu padomju valstiskuma reālu atbilstību Konstitūcijā proklamētajam visas tautas valsts jēdzienam. Politiskās sistēmas vietā, kas tikai formāli darbojas tautas vārdā, bet ir no tās lielā mērā atsvešināta, ir jānodibina patiesa tautvaldība. Visi vēlētie orgāni no darba kolektīviem līdz Latvijas PSR Augstākajai Padomei ir jāveido no pārstāvjiem, kas var un grib paust vēlētāju domas, aizstāvēt to intereses. Nepieciešams pieņemt jaunu vēlēšanu likumu, kas garantētu dažādu viedokļu brīvu sacensību un stingru kontroli pār vēlēšanu rezultātu pareizu noteikšanu. LTF sniedz vispusīgu atbalstu un palīdzību tautas ievēlētiem deputātiem, stiprina to saiknes ar vēlētājiem, raugās, lai tie nenovirzītos no vēlētāju dotajiem norādījumiem un savas vēlēšanu platformas.

2. LTF noteikti iestājas par tiesiskas valsts izveidi. Valsts ir atbildīga katra pilsoņa priekšā tāpat kā pilsonis ir atbildīgs valstij. Likumdošanā jāpiedalās tautas masām, izmantojot tautas nobalsošanu un tautas apspriešanu. Jāatsakās no kārtības, ka Augstākās Padomes Prezidijs groza likumus, ko pieņem Augstākā Padome. Ir nepieciešams nodrošināt tiesas, prokuratūras, arbitrāžas. izmeklēšanas un milicijas darbinieku rīcību vienīgi likuma ietvaros. LTF aicina Latvijas PSR Augstāko Padomi izveidot komisiju, kura kontrolētu valsts aizsardzības, valsts drošības un iekšlietu orgānu darbības likumību.

3. Tautas fronte cīnās par Latvijas PSR Konstitūcijā pasludināto valsts suverenitātes nodrošināšanu un ļeņiniskā federālisma principu atjaunošanu. Latvijas tautai ir jābūt saimniekam savā zemē un patstāvīgi jālemj visi jautājumi. Konstitucionāli ir stingri un precīzi jānorobežo federācijas un republikas kompetence, piešķirot republikai veto tiesības jautājumu izlemšanā, kas būtiski skar tās intereses, nodibināt arī tiesības patstāvīgi nodibināt tiešas attiecības ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

Ir nepieciešams Latvijas PSR Konstitūcijā noteikt Latvijas PSR pilsoņa statusu. Republikai ir jāizveido patstāvīga tiesību sistēma, kas regulētu tās dzīves jautājumus.

4. LTF visnotaļ vēršas pret administratīvās komandēšanas stila izpausmēm un valsts aparāta birokratizāciju. Katram darba kolektīvam ir patstāvīgi jālemj savas iekšējās darbības jautājumi. LTF prasa visu valsts amatpersonu pakļaušanu tautas deputātu padomju un iedzīvotāju reālai kontrolei. Jebkurai iecelšanai vadošajos amatos ir jānotiek ar tautas deputātu padomju un to pastāvīgo komisiju līdzdalību.

5. Tautas fronte prasa likumdošanas, izpildu un tiesas varas dalīšanu, partijas un valsts funkciju stingru norobežošanu, lai novērstu autoritāras varas koncentrāciju kādas personas vai grupas rokās. Nepieciešams nodibināt Konstitucionālo tiesu kā pilnīgi neatkarīgu orgānu, kas izskatītu visu valsts un sabiedrisko organizāciju izdoto normatīvo aktu atbilstību Konstitūcijai un likumam. LTF uzskata par nepieciešamu panākt, lai Latvijas PSR prokuroru ieceltu republikas Augstākā Padome.

6. LTF prasa atklātuma principu pilnīgu realizāciju valsts un sabiedriskajā dzīvē. Valsts un sabiedrisko orgānu lēmumu pieņemšanai, kuri skar plašas tautas masas, ir jānotiek atklāti, to sagatavošanā un apspriešanā ir jāiesaista plaša sabiedrība.

Jāpublicē visa nozīmīgākā politiskā, ekonomiskā, demogrāfiskā, kartogrāfiskā, sociālā un cita veida informācija, kas ir nepieciešama, lai tauta varētu objektīvi novērtēt stāvokli republikā un reāli piedalīties pārvaldē.

7. Patiesu sociālistisku demokrātiju var nodrošināt uzskatu, interešu un organizatorisko formu plurālisms. Visām organizācijām, kas pārstāv plašus iedzīvotāju slāņus, to skaitā arī Tautas frontei, ir jānodrošina iespējas izmantot masu informācijas līdzekļus sava viedokļa izklāstīšanai un pamatošanai. Masu informācijas līdzekļos izvirzītās problēmas ir nekavējoties jārisina un par to jāinformē sabiedrība.

8. Jāpanāk politiskā klimata uzlabošana republikā. Jānovērš nedrošības, baiļu un draudu atmosfēra politiskās un citās sabiedriskās darbības sfērās. Vissarežģītākie jautājumi jāizlemj godīgu diskusiju un pārliecināšanas ceļā. LTF vēršas pret jebkuru politisku demagoģiju, oponentu noķengāšanu un cilvēku vajāšanu par viņu politiskajiem un reliģiskajiem uzskatiem.

 

III. CILVĒKA UN PILSOŅU TIESĪBAS

 

1. LTF uzskata, ka Latvijas PSR pilsoņa tiesiskā statusa pamatā jāliek PSRS akceptētā ANO Vispārējā cilvēka tiesību deklarācija, Pakts par pilsoņu un politiskām tiesībām, Pakts par ekonomiskām, sociālām un kultūras tiesībām. Šo dokumentu būtība jāatspoguļo Latvijas PSR Konstitūcijā.

2. LTF prasa pilnīgu Konstitūcijas normu ievērošanu par personas un tās dzīvokļa neaizskaramību, sarakstes un telefona sarunu noslēpumu aizsardzību, kā arī citu konstitucionālo tiesību nodrošināšanu. Pilsoņiem jādod tiesības pārsūdzēt tiesā arī kolektīvo orgānu nelikumīgus lēmumus. Nepieciešams pilnveidot likumus par pilsoņu aizturēšanu, jo šis līdzeklis praksē tiek lietots nelikumīgi pilsoņu ietekmēšanai, tāpat arī jāpastiprina pilsoņu goda un cieņas aizsardzība, paaugstinot atbildību par to aizskaršanu.

3. LTF prasa, lai katrs pilsonis varētu jebkurā valsts iestādē iepazīties ar tur savākto informāciju par viņu un lai viņam būtu dotas iespējas tiesas ceļā apstrīdēt šis informācijas patiesīgumu.

4. LTF prasa pasludināt 1941. —1949. g. masu deportācijas par noziegumiem pret cilvēci un publicēt šo noziegumu un citu staļinisma represiju tiešo vaininieku un aktīvo izdarītāju vārdus. Atcelt visus tiesiskos ierobežojumus, kas vēl attiecas uz represētajiem, un privilēģijas represiju vaininiekiem. LTF uzskata par nepieciešamu, lai kompetenti orgāni pārbaudītu visu to personu lietas, kuras 60.—80. gados notiesātas par politiska un reliģiska rakstura darbību.

5. LTF uzskata par nepieciešamu panākt, lai visi Latvijā notiesātie Latvijas PSR pilsoņi izciestu sodu savā republikā, un nepieļaut citās republikās notiesāto personu ievešanu republikā, kā arī to izvietošanu republikā pēc soda izciešanas.

6. LTF iestājas par republikas pilsoņu brīviem kontaktiem ar citu valstu pilsoņiem. Ierobežojumus izbraukt uz ārzemēm un atgriezties nosaka vienīgi likums. Atteikums izdot ārzemju pasi pārsūdzams tiesā. LTF uzskata par nepamatotiem uz ārvalstu pilsoņiem attiecinātos pārvietošanās brīvības ierobežojumus, kas aptver gandrīz visu republikas teritoriju.

7. LTF ierosina atjaunot iepriekšējā Latvijas PSR Konstitūcijā atzītās republikas tiesības uz teritoriālu karaspēka veidojumu, kurā varētu pildīt obligāto karadienestu Latvijas PSR pilsoņi neatkarīgi no tautības.

8. LTF, aizstāvot cilvēka vissvarīgākās tiesības — tiesības uz dzīvību, cīnās par mieru un atbalsta visa Baltijas un Skandināvijas reģiona pasludināšanu par zonu bez atomieročiem.

 

IV. ĒTIKA

 

1. LTF uzskata, ka pārbūves svarīga sastāvdaļa ir sabiedrības un katra cilvēka tikumiskā atdzimšana un morālā atveseļošanās. Nepieciešams veidot tādu morāli, kura balstītos uz personisko brīvību, savstarpējo iecietību, cilvēka cieņu, sirdsapziņu, goda un taisnīguma jūtām, kā arī līdzcietību un žēlsirdību.

2. LTF iestājas par vispārcilvēcisko vērtību prioritāti, par politiku, kur cilvēks un tauta ir nevis līdzeklis, bet mērķis.

3. LTF par īpaši nozīmīgu uzskata darba tikuma atjaunošanu sabiedrībā, atzīstot labi padarītu darbu par galveno labā nesēju sabiedrībā.

4. LTF sekmē, lai tiktu sniegta nesavtīga sabiedrības palīdzība tiem cilvēkiem, kam tā visvairāk nepieciešama, — bērniem, veciem ļaudīm, invalīdiem, slimajiem.

5. Tautas fronte atzīst reliģisko organizāciju nozīmi sabiedrības tikumiskajā atjaunotnē un vispārcilvēcisko vērtību nostiprināšanā. Tiesiskās valsts izveides procesā svarīgāka kļūst ticīgo pilsoņu un reliģisko organizāciju tiesiskā statusa noteikšana un garantēšana.

LTF aicina izglītības sistēmā atteikties no ateisma piespiedu mācīšanas, dot iespēju ateismu un ticības mācību apgūt uz brīvprātības pamatiem.

 

V. KULTŪRA

 

1. LTF vadās pēc atziņas, ka katra cilvēka tiesības ir kultūru apgūt un tajā sevi izteikt pēc paša ieskatiem — ciktāl tie nav pretrunā ar humānisma un demokrātijas vispārējām vērtībām un principiem. Līdz ar to LTF atsakās no vienkāršota dalījuma progresīvā un reakcionārā kultūrā un aicina uz iecietību kā pamatprincipu attiecībā uz dažādām kultūras parādībām.

2. Daudznacionāla sabiedrība prasa cilvēka nacionālo jūtu izpratni, godbijību pret viņa mātes valodu un nacionāli etniskajām ieražām, kā arī savstarpēju gribu pārvarēt kultūru atšķirību izraisītās saprašanās grūtības. LTF sekmē visu Latvijas PSR pilsoņu nacionālo ieražu, kultūras un valodas aizsardzību un cienīšanu neatkarīgi no viņu nacionālās piederības. Vienlaikus LTF aizstāv republikas pamatnācijas tiesības saglabāt savā etnogrāfiskajā teritorijā vēsturiski izveidojušos dzīves veidu un kultūru, sargāt savas nācijas un valodas pastāvēšanu un savdabīgas nacionālās dzīves attīstību. Šai sakarā TF uzskata, ka nāciju mehāniska sapludināšana ir kultūru degradējošs process.

3. LTF iestājas, lai visi Latvijas kultūras jautājumi būtu republikas kompetencē, prasa patstāvību Latvijas PSR un ārzemju kultūras, zinātnes, izglītības, sporta u. c. sakaros, aicina uz republikas kultūras dzīves decentralizāciju. LTF uzskata par nepieciešamu, lai jebkurā sociāli ekonomiskā pasākumā tiktu ievērotas tā kultūrveidojošās sekas.

4. LTF atzīst un veicina visu Latvijas PSR tautību tiesības un iespējas bez ierobežojumiem uzturēt sakarus ar tautiešiem citās republikās un ārzemēs, iesaistot tos vienotā kultūras procesā kā sabiedrisko, tā valsts iestāžu līmenī. LTF aicina noregulēt ārzemēs dzīvojošo personu un organizāciju iespēju piedalīties Latvijas kultūras mantojuma uzturēšanā un restaurēšanā.

5. LTF aicina cīnīties pret provinciālisma garu republikas kultūras dzīvē, vēršas pret to, ka tikai ar lielu novēlojumu Latviju sasniedz pasaules kultūras procesa jaunākās parādības, un prasa darīt sabiedrībai pieejamus visu laikmetu cilvēces sasniegumus jebkurā mākslas veidā.

LTF uzskata par nepieciešamu izdot Latvijas kultūras informācijas periodisku biļetenu angļu, vācu, franču valodā.

6. LTF veicina Latvijā pastāvīgi dzīvojošo tautību centienus pēc kultūras autonomijas, lai tās ietvaros būtu iespējams izglītību iegūt mātes valodā, organizēt biedrības, informācijas apmaiņu, daudzveidīgu un visu interesēm atbilstošu kultūras dzīvi.

7. LTF uzskata, ka sabiedrībai jādod iespēja pilnībā apzināt visas senā un nesenā pagātnē Latvijā radītās kultūras vērtības. LTF prasa pētīt, saglabāt un popularizēt latgaļu un lībiešu kultūras, kā arī reabilitēt baltvācu kultūras un zinātnes mantojumu. LTF iestājas par to, lai Latvijā dzīvojošām tautām iespēju robežās tiktu atdotas lietošanā tās kultūras celtnes, kas tām piederēja līdz 1940. gadam.

8. LTF aicina cienīt tautas ieražas un tradīcijas, rituālus un uzvedības normas (arī tautas kalendāra un reliģiskos svētkus, baznīcas mākslas izpausmes, apbedījumus un pieminekļus), respektēt savas un citu tautu pašapziņu izteicošo nacionālo, etnisko un reģionālo simboliku. LTF iestājas par etniskās kultūras pamatu mācīšanu visu profilu skolās.

9. LTF prasa plašāku sabiedrības informētību, aicina izveidot Latvijas presei un radio pastāvīgu korespondentu štata vietas ārzemju politiskās un kultūras dzīves centros. LTF prasa nepārtraukti pētīt republikas materiālās un garīgās dzīves procesus un to atspoguļojumu sabiedrības apziņā.

10. LTF vēršas pret nekompetentu un birokrātisku kultūras un mākslas pārvaldīšanu, primitīvu kultūras ideoloģisko uzdevumu izpratni, kā arī kultūras finansēšanu pēc pārpalikuma principa. LTF neatzīst mākslinieciskās kultūras komercializāciju, tās pakļaušanu tirgus principiem.

11. LTF aicina radikāli uzlabot kultūras kadru apmācību visās nepieciešamās specialitātēs. LTF prasa ekonomiski un morāli stimulēt to humanitāro un dabas zinātņu attīstību, kuras pēta Latviju un latviešu tautu un ir nepieciešamas tās garīgā potenciāla un pašapziņas celšanai.

12. LTF iestājas par Latvijas izglītības sistēmas patstāvību un tās progresīvo tradīciju izkopšanu. LTF atbalsta izglītības sistēmas radikālu reformu. Latvijas PSR izglītības sistēmā neatkarīgi no mācību valodas jāmāca pēc vienotām, Latvijā izstrādātām programmām ar vienādu apmācības ilgumu.

LTF prasa atteikties no militārās apmācības vidusskolās, kā arī atbrīvot studentus no iesaukšanas obligātajā karadienestā un reformēt militāro apmācību augstskolā.

13. LTF aicina saglabāt tautas pieredzi vides un amata kultūras veidošanā un iesaka nodibināt Latvijas PSR Nacionālās vides institūtu. Nepieciešams dizainu atzīt par rūpnieciskās ražošanas līdztiesīgu komponentu un palielināt arhitektūras lomu telpiskās vides humanizācijā.

 

VI. SOCIĀLAIS TAISNĪGUMS UN SOCIĀLĀS VIDES HUMANIZĀCIJA

 

1. LTF iestājas par katra Latvijas PSR pilsoņa tiesībām maksimāli realizēt savas iespējas brīvi izvēlētajā darbības sfērā, saņemot par veiktā darba apjomu un kvalitāti atbilstošu samaksu. Pilnīgi jāpārtrauc agrākos gados iesakņojusies nivelēšana darba samaksā.

2. LTF prasa nodrošināt visiem republikas iedzīvotājiem cilvēka cienīgu iztikas minimumu, ņemot vērā dzīves dārdzību. Nevis deklarācijās, bet praktiskā darbībā ir jāapliecina prioritāte cilvēka vajadzību apmierināšanai sociālistiskajā sabiedrībā.

3. LTF kategoriski vēršas pret nomenklatūras darbinieku kastas pastāvēšanu un uzskata, ka jebkuras privilēģijas materiālo labumu sadalē, sociālo pakalpojumu sfērā, bet jo īpaši medicīnā, tāpat arī rekreācijas jomā un sociālajā nodrošināšanā nav savienojamas ar vispārcilvēcisko morāli un neatbilst sociālisma pamatprincipiem.

4. LTF izvirza uzdevumu panākt sociālo taisnīgumu visu Latvijas PSR reģionu attīstībā, sociālo un kultūras vajadzību apmierināšanā, pārtikas un rūpniecības preču sadalē, atcelt Rīgas privileģēto stāvokli, kas radīts uz pārējo republikas reģionu rēķina.

5. Par vienu no galvenajiem uzdevumiem sociālo problēmu un nacionālā jautājuma risināšanā Tautas fronte uzskata demogrāfiskās situācijas normalizēšanu. Jāizveido efektīva juridisko un ekonomisko pasākumu sistēma, kas nodrošinātu iedzīvotāju mehāniskā pieplūduma radikālu ierobežošanu un pārtraukšanu. Nepieciešams veikt neatliekamus pasākumus republikas pamatiedzīvotāju nodrošināšanai ar labiekārtotiem dzīvokļiem, bērnudārziem un citām iespējām izmantot sociālās infrastruktūras pakalpojumus.

6. LTF uzskata, ka staļinisma un stagnācijas gados ģimene ir novesta krīzes stāvoklī, tādēļ ir nepieciešams steidzīgi nostiprināt tās nozīmi sabiedrībā, pielīdzinot bērnu audzināšanu ģimenē jebkuram citam samaksātam darbam. Jānodrošina mātes tiesības, jārada iespējas sievietei pilnvērtīgi pildīt mātes lomu ģimenē.

7. LTF uzskata līdzšinējos pasākumus cīņā pret alkoholismu par neefektīviem, virspusējiem un cieņu pazemojošiem. Cīņa pret alkoholismu, kā arī narkomāniju, toksikomāniju un prostitūciju ir organiski saistīta ar visu sociālo un ekonomisko problēmu risinājumu. Tāpēc ir nepieciešams izstrādāt un īstenot zinātniski pamatotu ilglaicīgu darbības programmu.

8. LTF uzskata, ka cilvēka atbilstību ieņemamajam amatam nosaka nevis piederība pie nomenklatūras, partijas, sociāla un nacionāla izcelšanās vai personiski kontakti, bet gan cilvēka spējas un praktiskas darbības rezultāti.

9. LTF iestājas par izglītības un zināšanu, īpaši humanitāro zināšanu statusa krasu paaugstināšanu sabiedrībā. Nepieciešams sekmēt šā procesa materiālo un morālo nodrošinājumu, vērsties pret inteliģences diskrimināciju dažādās ekonomiskās un sociālās dzīves sfērās.

10. LTF izvirza uzdevumu cīnīties pret novecojušām sociālajām doktrīnām. Ir jāpanāk, lai sociālās attīstības plānošana balstītos uz objektīvām zinātnes atziņām.

 

VII. EKONOMIKA

 

1. LTF uzskata, ka ekonomikai jābūt sociālo mērķu sasniegšanas līdzeklim, ka nepieciešama principiāla ekonomikas humanizācija, tās pakļaušana tautas un katra cilvēka vajadzībām, radikāli pārveidojot saimniekošanas idejiski teorētiskos pamatus.

2. LTF atbalsta kursu uz radikālas ekonomiskās reformas īstenošanu republikā, kas likvidētu visus tautas saimniecības attīstību bremzējošos faktorus un mehānismus: voluntārismu, resoru monopolismu, kooperatīvā un individuālā darba neattaisnotu reglamentēšanu utt. LTF vēršas pret resoru un birokrātiskā aparāta centieniem vilcināt ekonomiskās reformas realizēšanu, sagrozīt tās revolucionāro būtību.

3. LTF aktīvi cīnās par republikas ekonomisko suverenitāti, tas ir, pilnīgu patstāvību attiecībā uz ražošanas pārvaldi, attīstīšanu, saražotās produkcijas sadali. Nepieciešams palielināt tautas deputātu padomju lomu tautas saimniecības pārvaldē, ražošanas un sociālās infrastruktūras attīstībā un uzturēšanā, dabas aizsardzībā. Šim nolūkam var kalpot efektīva nodokļu un maksājumu sistēma, ar kuras palīdzību vietējo padomju rīcībā nonāk daļa atskaitījumu no uzņēmumu peļņas, kā arī uzņēmumu maksājumi par dabas un darba resursu izmantošanu.

4. LTF iestājas par Latvijas PSR patstāvību kā starprepublikānisko, tā arī ārējo ekonomisko sakaru uzturēšanā. Šādu sakaru pamatā ir būt apmaināmo preču, veikto darbu un pakalpojumu vērtības ekvivalencei.

5. LTF iestājas par radikālu un konsekventu tautas saimniecības pārvaldes sistēmas pārbūvi, nododot saimnieciskās darbības organizēšanu un vadīšanu visā pilnībā uzņēmumiem, kuri to veic saskaņā ar likumu «Par valsts uzņēmumu (apvienību)». LTF uzskata, ka šo likumu nepieciešams pilnveidot atbilstoši republikas īpatnībām. Resoru kompetencē jāatstāj tikai vienotas ekonomiskās un zinātniski tehniskās politikas izstrādāšana. Lai īstenotu minētos republikas tautas saimniecības vadības principus, LTF uzskata par mērķtiecīgu nodot Savienības pakļautības uzņēmumus republikas pārziņā.

6. LTF uzskata, ka Latvijas PSR struktūrai jāatbilst reālajām republikas iespējām un vajadzībām, nepieciešamības gadījumā paredzot atsevišķu uzņēmumu pārprofilēšanos vai pat slēgšanu. LTF iestājas par to, lai Latvijas PSR tautas saimniecības attīstība balstītos tikai uz vietējo darbaspēku. Šajā sakarā republikā pirmām kārtām nepieciešams samazināt nepamatoti lielo, ekonomiski neefektīvo, bieži arī brīvo (neaizpildīto) darba vietu skaitu.

7. LTF uzskata, ka ražošanā un aprūpes sfērā republikā tālāk attīstāma kooperatīvā un individuālā darbība. LTF atbalsta īpašuma formu dažādību, kā arī republikai tradicionālu saimniekošanas formu un struktūru atjaunošanu.

8. LTF atbalsta lauksaimniecības atzīšanu par tautsaimniecības galveno nozari un iestājas par šā kursa konsekventu īstenošanu. Nepieciešams atbrīvot lauku saimniecības no birokrātiskas reglamentēšanas un komandēšanas.

Kooperatoru un nomnieku darbībai lauksaimniecībā jānodrošina ilgtermiņa saimnieciskais un juridiskais pamats (zemes noma uz 99 gadiem ar garantētām mantošanas tiesībām). LTF iestājas par viensētu kā nacionālo bagātību ietveršanu kopējā saimniekošanas sistēmā.

9. LTF prasa visu ekonomisko programmu un lielu, sabiedriski nozīmīgu objektu celtniecības projektu vispusīgu un savlaicīgu apspriešanu laikrakstos, žurnālos, radio un televīzijā. Jebkuras saimnieciskas darbības priekšnoteikumam jābūt ekoloģiskā līdzsvara nodrošināšanai. Attiecībā uz jaunceļamajiem objektiem jāievieš projektu ekspertīze, kas noteiktu, kā projektētais objekts ietekmēs attiecīgā apvidus (apdzīvotās vietas) iedzīvotāju nacionālo sastāvu un iedibinājušās sadzīves tradīcijas. Visas ekonomiskās un celtniecības programmas apstiprina attiecīgā tautas deputātu padome.

10. LTF uzskata, ka ekonomikas attīstības pamatjēga un mērķis ir republikas iekšējo vajadzību pilnīga nodrošināšana, pirmām kārtām iedzīvotāju apgāde ar pārtiku un tautas patēriņa precēm. Nepieciešams regulāri sniegt sabiedrībai informāciju par visu galveno pārtikas produktu faktisko kvalitāti.

 

VIII. EKOLOĢIJA

 

1. LTF uzskata, ka apkārtējās vides atveseļošanai jābūt svarīgam virzienam tautas morāles un fiziskās veselības saglabāšanā. Šai nolūkā nepieciešams izvērst zinātniskus pētījumus un konkrētu darbību ekoloģisko jautājumu kompleksai risināšanai, paredzot sadarbību ar citām PSRS republikām un pārējām Baltijas jūras baseina valstīm. Jāpanāk vispārēja iedzīvotāju un ražošanas ekoloģiskās kultūras paaugstināšana. Ekoloģiskā ekspertīze jāveic jebkura objekta pirmsprojekta plānošanas stadijā.

2. LTF iestājas par to, lai tiktu noliegta jebkura tautsaimniecības objekta celšana, paplašināšana un funkcionēšana, ja vienlaikus netiek nodrošinātas nepieciešamās attīrīšanas iekārtu jaudas.

LTF uzskata par nepieciešamu ieviest efektīvas finansiālas sankcijas vides piesārņošanas vaininiekiem, to skaitā — no personīgiem līdzekļiem jānodrošina efektīva kontrole pār ražošanas atkritumu izvešanu un izplūdēm un regulāri jāpublicē dati par vides piesārņojumu un tā vaininiekiem. Tautas saimniecībā jāorientējas uz ekoloģiski maz bīstamu ražošanu, relatīvi nekaitīgu energoresursu lietošanu, ieskaitot vēja spēku un mazo upju hidroresursus. Jānodrošina kontrole pār veselībai bīstamu vielu (toksisko savienojumu, minerālmēslu, radioaktīvo vielu u. c.) ievešanu republikā, to skaitā — ar tranzītkravu apgrozījumu.

3. LTF iestājas par lauksaimnieciskās ražošanas ekoloģisko tīrību, par ekoloģiski pamatotu un racionālu mežu apsaimniekošanu. Radīt jaunas un reģenerēt vecās aizsargātās dabas teritorijas Latvijā. Panākt, lai biosfēras ekoloģiskā aizsardzība un atveseļošana tiktu attiecināta arī uz teritorijām, kas atrodas armijas un robežapsardzības daļu pārziņā.

4. LTF iestājas par Latvijas ģeogrāfiskajai videi atbilstošu rūpniecisko, dzīvojamo un rekreatīvo zonu izvietošanu, par zemes platību racionālu izmantošanu lauksaimniecībā saskaņā ar reģionālo reljefu, klimata īpatnībām un augsnes veidu, par meliorācijas un komunikāciju būves atbilstību zemes ģeogrāfiskajam un kultūrvēsturiskajam tipam. LTF prasa ekoloģiski pamatotu zemes izlietojumu derīgo izrakteņu ieguvē un enerģētisko objektu celtniecībā ar obligāti sekojošu vides rekultivāciju.

5. LTF iestājas par Latvijas kultūrainavas un vides atdzimšanu, kā arī par administratīvi teritoriālo reformu atbilstoši ģeogrāfiskām, vēsturiskām un etnopsiholoģiskām realitātēm.

 

IX. NACIONĀLAIS JAUTĀJUMS

 

1. Tautas fronte uzskata, ka ir radikāli jāpārskata līdzšinējā nacionālā politika, kas galvenokārt balstījās uz staļiniskajām dogmām un doktrīnām. Staļinisma un neostaļinisma patvaldnieciskā, antiļeņiniskā nacionālā politika, kas tika realizēta, rupji pārkāpjot dažādo nacionālo veidojumu suverenitāti, pārvietojot veselas tautas un likvidējot to nacionālo valstiskumu, veicot daudzkārtējas ideoloģiskas kampaņas pret t. s. kosmopolītismu, buržuāzisko nacionālismu un cionismu, noveda pie nacionālo attiecību deformācijām un konfliktiem, pie mazo tautu depresijas, to valodu funkcijas sašaurināšanās, vairāku nacionalitāšu (latviešu, igauņu u. c.) etnodemogrāfiskā potenciāla krasas sarukšanas, nobremzēja nacionālo kultūru attīstību.

2. LTF uzskata, ka nacionālie jautājumi risināmi, ievērojot visu republikā dzīvojošo nacionalitāšu demokrātiskās tiesības un sociālā taisnīguma principus. LTF aktīvi piedalās visu Latvijā dzīvojošo tautību etnisko interešu aizsardzības un atjaunošanas procesā valodas, kultūras, izglītības un reliģiskās apzināšanās jomā, kategoriski noraida nacionālā naida kurināšanu, jebkura Latvijas iedzīvotāja nacionālās pašcieņas aizskaršanu un pazemošanu. Dzimtās valodas un kultūras aizsardzībai jākļūst par katra republikā dzīvojošā pilsoņa svētu pienākumu neatkarīgi no viņa nacionalitātes.

3. LTF atgādina, ka latviešu tautai ir pamatnācijas statuss republikā, jo Latvijas PSR ir latviešu vēsturiskā teritorija, vienīgā vieta pasaulē, kur saglabāties un attīstīties latviešu nācijai, latviešu valodai un kultūrai. Tāpēc sekmīga nacionālā jautājuma atrisināšana ir cieši saistīta ar latviešu tautas tālāko likteni.

4. LTF prasa nostiprināt Latvijas PSR Konstitūcijā latviešu valodas kā valsts valodas statusu un krievu valodu par starpnacionālās sazināšanās valodu, izstrādāt valodu oficiālās lietošanas reglamentāciju. LTF iestājas par latviešu valodas visu funkciju saglabāšanu divvalodības apstākļos, par tās spēju apkalpot visas dzīves sfēras, starp tām — lietvedību, zinātni, izglītību, politisko un saimniecisko dzīvi republikā. Progresējot latviešu valodas zināšanām, abpusējai un faktiskai divvalodībai, latviešu valodai jākalpo arī par starpnacionālās sazināšanās valodu republikas iedzīvotājiem.

6. Tautas fronte kategoriski noraida ekstensīvās saimniekošanas politiku, kā arī pārmērīgu industrializāciju, kuras rezultāti ir neharmoniskā ekonomiskā struktūra, ekoloģiskā krīze, starpnacionālo attiecību deformācija. LTF iestājas par visu ar migrāciju saistītu procesu stingru kontroli. Nekontrolējama un stihiska migrācija rada neatgriezeniskus zaudējumus gan latviešu tautai, gan republikas nelatviešu (krievu, ebreju, baltkrievu u. c.) pamatiedzīvotājiem, to kultūrai, valodai un labklājībai. Pārliekās migrācijas dēļ latviešu tauta pirmo reizi tās vēsturē kļūst par minoritāti savā etniskajā teritorijā, nopietni apdraudēta tās turpmākā eksistence. LTF noraida piespiedu pasākumus, kas orientēti uz dažādu nacionalitāšu pārstāvju mehānisku apvienošanu, piemēram, jauktajās skolās un jauktajos bērnudārzos.

7. LTF uzskata par nepieciešamību nacionālo attiecību pilnveidošanas interesēs pētīt un analizēt deformāciju un starpnacionālo konfliktu cēloņus, apzināt deportācijas vēsturi XX gadsimtā PSRS teritorijā, atklāt staļiniskā despotisma noziegumus pret latviešu tautu un citām tautām. Tautas fronte prasa neatliekami pārskatīt 1959. gada LKP CK jūlija plēnuma lēmumu un ar to saistītos notikumus. Latvijas vēstures ietvaros visā pilnība jāizzina latviešu koloniju vēsture Krievijā un PSRS, kā arī latviešu emigrantu vēsture un dzīve svešatnē.

8. LTF aicina visus republikas iedzīvotājus neatkarīgi no viņu tautības konsolidēties cīņai pret birokrātismu, staļinisma un autoritārisma sekām, aktīvi piedalīties politisko, vēstures, sociālo, ekonomikas un ekoloģijas jautājumu apspriešanā latviešu un krievu valodā. Publikācijas, kas aizvaino vai nopulgo tautu nacionālo pašapziņu un pašcieņu, izkropļo republikas vēsturi, tādējādi kurinot starpnacionālo naidu, LTF uzskata par nesavienojamām ar pārbūves un demokratizācijas procesu.

 

* * *

 

« Viedokļus, labojumus un papildinājumus attiecībā uz publicēto projektu lūdzam nodot sava reģiona pilnvarotajiem un nosūtīt pēc adreses: 226011, Rīga, K. Barona ielā 12, «Programma».

 

  Kultūras padomes paplašinātās sēdes dalībnieki un Tautas frontes aktīvisti tiek iepazīstināti ar Tautas frontes Programmas projektu.

  IMANTA PRĒDEĻA foto