9 362
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
Set original images
{{Newspaper Article |Article in=Cīņa |Published on=1988/10/11 |Issue number=233 |Page number=1 |Original title=Latvijas PSR vienpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes devītā sesija par latviešu valodas statusu |Source file=cina1988n233_001_02 }}{{Source image|articles/953/488/953488a.jpg}}{{Source image|articles/953/488/953488b.jpg}}{{Written by|LATINFORM}}{{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}{{About topic|Rusifikācija}}{{About topic|Šovinisms}}{{About topic|Starpnacionālās attiecības}}{{About topic|Partijas XIX Vissavienības konference}}{{About topic|Dokumenti «Par sapulcēm, mītiņiem, ielu gājieniem un demonstrācijām»}}{{About topic|Diskusijas par sapulču, mītiņu, ielu gājienu un demonstrāciju organizēšanas un norises kārtību}}{{About domain|Politika}}{{About domain|Tautas izglītība}}{{About person|Visvaris Millers}}{{About person|Gunārs Asaris}}{{About person|Vitauts Varnas}}{{About person|Mārīte Darge}} {{About person|Auseklis Lazdiņš}}{{About person|Leons Vītols}}{{About person|Alfrēds Čepānis}}{{About person|Vija Artmane}}{{About person|Jānis Dzenītis}}{{About person|Anatolijs Gorbunovs}}{{About person|Mihails Gorbačovs}}{{About person|Valentīna Klibiķe}}{{About person|Jānis Rainis}}{{About person|Ansis Cīrulis}}{{About person|Ņina Deņisenko}}{{About organization|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}}{{About place|VDR}}{{About place|Austrālija}}{{About place|Somija}}{{About place|Francija}}{{About place|Zviedrija}}{{About place|Kanāda}}{{About place|ASV}}{{About place|Japāna}}{{About place|Polija}}{{About place|Čehoslovākija}}{{About place|Šveice}}{{About place|Itālija}}{{About place|Indija}}{{About place|Norvēģija}}{{About place|Vācija}}{{About place|Ukraina}}{{About event|E1988100600}} {{About year|1988}}
<span style="font-size:medium;">'''Latvijas PSR Augstākās Padomes likumdošanas ierosinājumu komisijas priekšsēdētāja vietnieka deputāta V. Millera referāts'''</span>
Biedri deputāti!
Nobeigumā gribu jūs aicināt izteikt savas domas referātā skartajos jautājumos. Šodien pieņemtais lēmums kļūs par pamatu turpmākajam darbam, kas veicams, pilnveidojot likumprojektu par Latvijas PSR Konstitūcijas papildināšanu, izstrādājot detalizēta likuma projektu par valodu lietošanu mūsu republikā.
<p style="text-align: center;">*** </p>
<br/><span style="font-size:mediumlarge;">'''Debates sakarā ar V. Millera referātu'''</span>
[Debates tiek publicētas pēc saīsinātas stenogrammas]
Latvijas PSR Valsts kurināma un enerģētikas komitejas priekšsēdētājs
Nav noliedzams, ka šodien pieņemamajam lēmumam par valsts valodu Latvijā ir svarīga vēsturiska nozīme, jo izšķiras jautājums — vai šai valodai nākotnē būt vai nebūt. Daudzus gadus strādādams administratīvajā aparātā, valsts aparāta, pats esmu jutis zināmu spiedienu uz sevi. , jutis, ka man, katru dienu strādājot ar krievu tekstiem, kļūst grūti uzrakstīt latviešu valodā uzreiz stilistiski pareizu tekstu attiecīgajā jautājumā. Cik nepatīkami ir dzirdēt speciālistu izteikumus, kuros vienā teikumā lietoti daudz dažādu citas valodas vārdu, kas neatbilst dzimtajai valodai, kurā viņi runā. Šodien ir par maz pieņemt tikai lēmumu par valodas statusu, par valsts valodu. Ja mēs tai nenodrošināsim obligātas lietojuma garantijas.
Apspriešanai izvirzītais projekts jau izraisa pirmās šaubas. Kaut vai tā tulkojums no latviešu valodas krievu valodā. Man šķiet, ka vajadzīgs noteiktāks formulējums. Otrkārt, runājot par lietvedības valodu, teikts, ka tiks izstrādāts papildlikums, kas nodrošinās latviešu valodas lietošanu arī lietvedībā. Diemžēl dažos televīzijas un preses skaidrojumos izskan tā: var tikt darīts. Tātad gribu — daru, negribu — nedaru. Tāpēc es uzskatu, ka, pieņemot lēmumu, vajag to visu nopietni apsvērt un obligāti tajā papildus ierakstīt par valodas lietošanu lietvedībā.
Pēc vēlētāju domām un arī pēc mežrūpniecības darbinieku domām, kuras viņi izteica, tikdamies ar mani, lēmumam par latviešu valodas statusu jābūt konkrētākam. Pirmkārt, nepieciešams piešķirt Latvijas PSR teritorijā latviešu valodai valsts valodas statusu. Otrkārt, nodrošināt latviešu valodas kā lietvedības valodas lietošanu valsts iestādēs — zinātnes, kultūras un izglītības iestādēs.
Lai ilustrētu pārliecību, ka lietvedību var vest latviešu valodā, atļaujiet pievērsties mūsu nozarei. Uzreiz gribu pateikt — nedomājiet, ka mežsaimniecība republikā ir kaut kāds latviešu rezervāts. Arī pie mums strādā dažādu tautību pārstāvji — ir poļi, lietuvieši un pat daži vācieši. Mums ir tieši sakari ar Ministru Padomi, Maskavu un Valsts meža komiteju . Mēs savā saimniecībā izmantojam skaitļošanas tehniku, un nekas mums nav traucējis un netraucē arī tagad vest lietvedību latviešu valodā.
Nesen man bija saruna ar kādu krievu kolēģi, labu un senu paziņu. Viņš nav pieskaitāms ne pie stagnantiem, ne pie staļiniešu elites, un tomēr viņš man uzdeva jautājumu — ko tad jums, latviešiem, vajag? Jums ir atļauts runāt latviešu valodā, dziedāt latviešu valodā, jums ir atļauts rakstīt un izdot grāmatas latviešu valodā, jums ir atļauts rīkot Dziesmu un deju svētkus, tagad jums ir atļauts svinēt pat Līgo svētkus latviešu valodā. Ko jums vēl vajag?
<p style="text-align: center;">* * *</p>
== Par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu apstiprināšanu ==
