16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
|In section=Vēstures lappuses
|Source file=paja1988n080_002_01
|Comments=Turpinājums - http://www.barikadopedija.lv/raksti/834780
}}
{{Source image|articles/876/802/876802.jpg}}
{{Written by|Ēriks Žagars}}
{{About topic|Apvērsums 1934. gada 15. maija apvērsumsmaijā}}
{{About topic|1. maijs}}
{{About topic|Katoļu baznīca}}
{{About domain|Politika}}
{{About domain|Vēsture}}
{{About domain|Reliģija, baznīca}}
{{About person|Kārlis Ulmanis}}
{{About person|Ādolfs Hitlers}}
Buržuāziskās Latvijas vēsturē ir divi atšķirīgi periodi — buržuāziski parlamentārā republika un fašistiskās diktatūras gadi. Diktatūras periodu veido buržuāziskās Latvijas pēdējie seši gadi. Robeža starp šiem diviem posmiem ir nakts no 1934. gada 15. uz 16. maiju, kad no Latvijas politiskās dzīves skatuves nozuda parlaments (Saeima), politiskās partijas un vēlētie pašvaldību orgāni un kad visu Latvijas iekšējo un ārējo politiku sāka noteikt viena persona — Kārlis Ulmanis. «Vadonis», «zemes saimnieks», ministru prezidents un ārlietu ministrs, no 1936. gada aprīļa – «valsts un ministru prezidents». Viņš ar savu vārdu uzlika it kā zīmogu šim diktatūras periodam. Tāpēc mēs arī bieži lietojam apzīmējumu «Ulmaņa fašistiskā diktatūra».
Vai Ulmaņa režīma gadus var saukt par fašistiskās diktatūras gadiem? Vai to var darīt, tas svarīgi vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs nelietojam un neiesākām lietot apzīmējumus «fašistiskā Latvija», «Latvijas fašistiskā armija», «fašistiskā policija», tomēr atstājam pēc 15. maija aizsargu organizācijai (galvenokārt K. Ulmaņa režīma militārajam balstam) «militāri fašistiskas organizācijas» apzīmējumu.
Pēdējā laikā dažu publicistu un arī televīzijas komentētāju runās un rakstos, kā arī jautājumos, ko uzdod lektoriem, šis režīms tiek apzīmēts par «autoritāro» (tā savu režīmu dēvēja arī ulmanieši), «profašistisko», «diktatorisko». Šādus apzīmējumus reizēm var atrast arī dažos Maskavas izdevumos. To var skaidrot gan kā īsto apstākļu nezināšanu (par šo Latvijas vēstures posmu ir uzrakstīts ārkārtīgi maz), gan kā mēģinājumu izskaistināt Latvijas vēsturi.
Latvijā nebija monopolistiskās buržuāzijas aiz tā vienkāršā iemesla, ka nebija monopolistisko apvienību (viens sindikāts «Latvijas kokvilnas ražojumi» un četri karteļi bija drīzāk izņēmums). Arī Ulmaņa režīma gados izveidotās tā sauktās «nacionālās akciju sabiedrības» bija valsts kapitālistiskie uzņēmumi. Ulmaņa režīma sociālā bāze pirmām kārtām bija lauku buržuāzija. Šim apgalvojumam, liekas, pierādījumi nav vajadzīgi.
Jā, Latvijā atšķirībā no Vācijas nevajāja ebrejus. Bet tos nevajāja arī citās fašistiskās diktatūras zemēs — arī Itālijā līdz 1938. gadam un Ungārijā līdz 1942. gadam, arī Rumānijā, Lietuvā, Bulgārijā un citur. Tos nevajā mūsdienu Čīlē un Paragvajā. Latvijā 1934. —1940. gadā atšķirībā no Vācijas, Itālijas un citām fašistiskās diktatūras zemēm, pat no Lietuvas un Igaunijas, nebija valdošās fašistiskās partijas kā režīma politiskās bāzes. Daļu no šīs trūkstošās politiskās partijas funkcijām gan veica aizsargi. Bet visas galvenās un noteicošās fašistiskās diktatūras pazīmes — terors un apspiešana, buržuāziski parlamentārā režīma noliegums, vienpersoniskā diktatūra, sociālā demagoģija un nacionālisma neapvaldītā sludināšana — bija pārstāvētas pilnīgi. Ulmanim bija arī «sava» Liepājas koncentrācijas nometne un Kalnciema katorga, bija mēģinājumi arī ieviest nāvessodus visiem politiskajiem pretiniekiem. Daudzo iekšējo (plašie protesti no inteliģences aprindām), gan arī ārējo (pirmām kārtām bailes zaudēt Anglijas valdošo aprindu labvēlību, uz kurām orientējās K. Ulmanis) faktoru ietekmē K. Ulmanis tomēr krietni atpalika no Hitlera vai Franko.
Tātad — Latvijā naktī no 1934. gada 15. uz 16. maiju notika fašistiskais apvērsums un nodibinājās fašistiskās diktatūras režīms.
