Izmaiņas

Ko nozīmē, piemēram, vārdi III sadaļas 2. nodaļas 9. punktā: «šīs valodas nepratējiem sēdēs un sanāksmēs tiesības lietot krievu vai pēc vienošanās kādu citu valodu»? Vai tas ir atkārtojums II sadaļas 8. punktam, ka, LPSR «rīkotajos kongresos, konferencēs, sēdēs, sanāksmēs un sapulcēs uzstājoties, runātāju valodas izvēle ir brīva»?

Man ir arī priekšlikums: '''ar nākamo mācību gadu vidējo speciālo un augstāko mācību iestāžu studentus 1. kursā intensīvi apmācīt latviešu valodā un ar 2. kursu pāriet uz mācībām latviešu valodā, kā to ar labiem panākumiem attiecībā uz krievu valodu darot Civilās aviācijas inženieru institūtā.''' Šādi speciālisti patiešām pratīs latviešu valodu, tuvināsies mums, izpratīs mūs labāk un būs īsti Latvijas patrioti. Protams, arodskolās, tāpat vidusskolās jāvalda brīvprātības principam un ne jau tikai attiecībā uz mācībām krievu valodā vien.

'''Visumā '''atbalstām LPSR Valodu likuma projektu. Latviešu valodas lietošanas noteikumi varētu būt arī vēl stingrāki, piemēram, 20. pantā vajadzētu papildināt: '''«Bērnu un mācību iestāžu vadītājiem, mācību un audzināšanas personālam jāprot attiecīgās iestādes mācībvaloda un latviešu valoda.»''' Tas ir nepieciešams, lai novērstu nelatviešu mācību iestādēs naida kurināšanu un necieņas izrādīšanu pret pamatnāciju.

Nākotnē vajadzētu paredzēt stingrākus latviešu valodas lietošanas noteikumus visiem Latvijas iedzīvotājiem. Varbūt tas varētu tikt ietverts likumā par pilsonību.

'''Vēlos''' dalīties ar jums savos iespaidos par publicēto Valodu likuma projektu. Izlasīju publicēto likumprojekta tekstu un nevarēju atturēties no aritmētikas — sagrupēju visus likuma pantus šādās grupās:

Turpretim '''otrajā daļā — izstrādāt tādu likumu par valodu lietošanu Latvijas Republikas pilsoņiem, kurš viennozīmīgi paustu latviešu valodas prioritāti gan valsts varas un pārvaldes orgānos, gan iestādēs un uzņēmumos, gan izglītībā, zinātnē un kultūrā''' (te es neskaitu pamatskolas izglītību dzimtajā valodā un nacionālo kultūras biedrību darbību).

'''Divu''' valodu (latviešu un krievu) atzīšana par valsts valodu Latvijā nekam neder. Tāpat iestādēs un veikalos skanēs: «Vam čevo? Govoriķe po ruski!» Mūsu ģimeni 1941. gadā izveda uz Sibīrijas plašumiem. Neviens mums neprasīja, vai saprotam ko vai ne. Bija jāmācās krievu valoda, jo dzīvojām Krievijā. Bet tagad mēs dzīvojam savā zemē — Latvijā. Vai patiešām man arī šeit būs jārunā krieviski? Ja krievi dzīvo Latvijā, viņiem obligāti jāmācās latviešu valoda. Ja ne — lai brauc uz savu zemi! Domāju, ka valsts valoda savā zemē jānosaka pamatiedzīvotājiem, nevis kādiem iebraucējiem, viesiem. Latvijā jābūt vienai valodai — latviešu. Krievu valoda var būt starpnacionālai saziņai. Beidzot — vai tik ilgi jāgaida, līdz izlems, kādā valodā runāt un rakstīt Latvijā?

'''Esam''' pret tādu Latvijas PSR Valodu likuma projekta redakciju, kādā tas publicēts, jo šajā Valodu likumā paredz ļoti lielas tiesības birokrātisko resoru aparātiem un migrantiem.

Likumprojekts jāpārstrādā un jādara zināmi arī tā sastādītāju uzvārdi.

'''Likumu '''par valodu var salīdzināt ar lauksaimniecības prioritāti. Tas ir pārāk gļēvs. Tāpat kā par prioritāti būs runas: «Mums ir Likums par valsts valodu», bet — labuma no tā būs maz. Ierosinu šādus papildinājumus:

Nepareizs ir uzskats, ka valodas mācīšanos traucē latviešu valodas skolotāju trūkums (tā ir kārtējā atruna, lai nebūtu jāmācās). Kāpēc uzņēmumi (naudas pašdarbībai ir diezgan) nevar organizēt pensionētus skolotājus, studentus u. c. uz līguma pamata vadīt pulciņus, kas mācītu latviešu valodu? Nodarbībām jānotiek vakaros un brīvdienās. Šādi pulciņi daudz vairāk varētu darboties klubos, kultūras namos un citur. Šādu pakalpojumu varētu uzņemties arī kooperatīvi.

 

Vēstules publicēšanai apkopojusi '''I. BRIKERE'''