Izmaiņas

{{Newspaper Article|Article in=Padomju Jaunatne|Published on=1988/06/11|Issue number=113|Page number=3|Original title=Rietumberlīne — Rīga|Source file=paja1988n113_003_03|Abstract=}} {{Written by|Āris Jansons}} {{About topic|Vācijas atkalapvienošanās}} {{About topic|Pārbūve, perestroika, atklātums, glasnostj}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Kultūra un māksla}} {{About person|Alfrēds Rubiks}} {{About person|Jānis Stradiņš}} {{About person|V. Turko}} {{About person|M. Dreijers}} {{About person|H. Kalniņš}} {{About person|Aivars Kļavis }} {{About person|Haralds Urvancevs}} {{About person|L. Briede}} {{About person|R. Anspoks}} {{About person|E. Dīpgens}} {{About person|Juris Podnieks}} {{About person|Hercs Franks}} {{About person|Jānis Streičs}} {{About person|A. Rozenbergs}} {{About person|A. Freimanis}} {{About organization|Rīgas pilsētas izpildkomiteja}} {{About year|1988}}

}}{{Written by|Āris Jansons}}{{About topic|Vācijas atkalapvienošanās}}{{About topic|Pārbūve««PSRS dienas-88» atnesa pārsteidzoši daudz jauna» — virsraksts kādā no Rietumberlīnes avīzēm maija nogale sasaucas ar citiem līdzīgiem virsrakstiem lielpilsētas presē šopavasar. Septiņpadsmito reizi pašā Eiropas centrā risinājās Padomju Savienības dienas, perestroika, atklātums, glasnostj}}un šogad tajās Padomju valsti pārstāvēja Latvija.{{About domain|Politika}}{{About domain|Kultūra un māksla}}{{About person|Alfrēds LPSR delegācijā — Rīgas pilsētas TDP IK priekšsēdētājs A. Rubiks}}{{About person|Jānis , akadēmiķis J. Stradiņš}}{{About person|, republikā pazīstami cilvēki — arodbiedrību darbinieks V. Turko}}{{About person|, Kultūras ministrijas līdzstrādnieks M. Dreijers}}{{About person|, evaņģēliski luteriskās baznīcas superintendants H. Kalniņš}}{{About person|Aivars , prozaiķis A. Kļavis }}{{About person|Haralds , autoelektroaparātu rūpnīcas direktors G. Urvancevs}}{{About person|, Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības darbiniece L. Briede}}{{About person|, žurnālists R. Anspoks}}. Šie dažādu profesiju cilvēki, kam bija jāpilda atbildīgais uzdevums reprezentēt Padomju Latviju pārkārtošanās trešā gada kulminācijas brīdī, šonedēļ atkal satikās Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrībā, kur notika preses konference. {{About person|A. Rubiks aizrautīgi stāstīja par Rietumberlīnes pilsētsaimniecībā vēroto, par tikšanos ar oficiālo varas iestāžu pārstāvjiem. Astoņās dienās LPSR delegācijas dalībnieki piedalījās vairāk nekā 90 visdažādākajos pasākumos — diskusijās, koncertos, pieņemšanās, tikšanās reizēs ģimenēs — dažos no tiem bija klāt līdz 2000 klausītāju. Raksturojot tikšanos ar E. Dīpgens}}Dīpgenu, akadēmiķis J. Stradiņš trāpīgi akcentēja: «Īstenots pārrāvums uz Rietumberlīni.» Kā nekā pirmoreiz Padomju Latvijas oficiālas amatpersonas vērušas daudzpieredzējušās Rietumberlīnes senāta ēkas durvis.{{About person|Juris Podnieks}}{{About person|Hercs Franks}}A. Rubiks daudz stāstīja par sadarbības iespējam ar Špandavas apgabalu, iepazīstināja ar raito domu apmaiņu milzu teltī «Glasnostj», kas īpaši PSRS dienu vajadzībām bija uzcelta kādā no lielpilsētas parkiem. «Rietumberlīniešus interesēja viss, kas saistās ar perestroiku. Manuprāt, šī patiesā interese veidoja saprašanās pamatu,» sacīja Rīgas mērs. Par vēstures jautājumu apspriešanu diskusiju gaitā ziņoja akadēmiķis J. Stradiņš.{{About person|Jānis Streičs}}{{About person|Savukārt V. Turko informēja par tikšanos arodbiedrību Rietumberlīnes zemes valdes prezidijā. Turienes aroddarbinieki parādījuši labu informētību par pārmaiņām mūsu valstī, uzdevuši daudz jautājumu par strādnieku noskaņojumu un situāciju uzņēmumos notiekošās ražošanas reorganizācijas apstākļos. Tāpat kā katru gadu PSRS dienās, Rietumberlīnes kinoteātrī «Arsenal» notika filmu festivāls. Izrādītās šoreiz, saprotams, bija Rīgas studijas kinolentes. Līdz ar divām Rietumberlīnē jau zināmām J. Podnieka un H. Franka dokumentālajām filmām demonstrētas J. Streiča, A. Rozenberga, A. Rozenbergs}}Freimaņa mākslas filmas. Avīze «Die Wahrheit» ar zināmu sarūgtinājumu piebildusi, ka kino dienu rīkotāji mākslas kinolentēm līdzi iedot piemirsuši pavadmateriālu par tām; darīts zināms tikai filmas nosaukums un režisoru vārdi. «Jebkurā gadījumā arī šīs kinofilmas mūsu skatītājiem padarīja tuvāku citas tautas mentalitāti, vēsturi un problēmas,» laikrakstā atzīmē kritiķis Ginters Mašufs. {{About person|ALabvēlīgu PSRS dienu emocionālo gaisotni radīja kamerkora «Ave sol» un grupas «Līvi» koncerti (lai arī ne krāšņākajās Rietumberlīnes zālēs). 30 latviešu gleznotāju darbu izstāde, plakātu ekspozīcija, kā arī fotoskate «Latvija latviešu un Rietumberlīnes fotogrāfu redzējumā». «Mēs pamudinājām ieklausīties,» mākslinieku veikumu summēja I. Kokars. Freimanis}}{{About organization|Rīgas pilsētas izpildkomiteja}}{{About year|1988}}&nbsp;<p style="text-align: right;">'''ĀRIS JANSONS'''</p>