Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Rietumberlīne — Rīga

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

««PSRS dienas-88» atnesa pārsteidzoši daudz jauna» — virsraksts kādā no Rietumberlīnes avīzēm maija nogale sasaucas ar citiem līdzīgiem virsrakstiem lielpilsētas presē šopavasar. Septiņpadsmito reizi pašā Eiropas centrā risinājās Padomju Savienības dienas, un šogad tajās Padomju valsti pārstāvēja Latvija.

LPSR delegācijā — Rīgas pilsētas TDP IK priekšsēdētājs A. Rubiks, akadēmiķis J. Stradiņš, republikā pazīstami cilvēki — arodbiedrību darbinieks V. Turko, Kultūras ministrijas līdzstrādnieks M. Dreijers, evaņģēliski luteriskās baznīcas superintendants H. Kalniņš, prozaiķis A. Kļavis, autoelektroaparātu rūpnīcas direktors G. Urvancevs, Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības darbiniece L. Briede, žurnālists R. Anspoks.

Šie dažādu profesiju cilvēki, kam bija jāpilda atbildīgais uzdevums reprezentēt Padomju Latviju pārkārtošanās trešā gada kulminācijas brīdī, šonedēļ atkal satikās Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrībā, kur notika preses konference.

A. Rubiks aizrautīgi stāstīja par Rietumberlīnes pilsētsaimniecībā vēroto, par tikšanos ar oficiālo varas iestāžu pārstāvjiem.

Astoņās dienās LPSR delegācijas dalībnieki piedalījās vairāk nekā 90 visdažādākajos pasākumos — diskusijās, koncertos, pieņemšanās, tikšanās reizēs ģimenēs — dažos no tiem bija klāt līdz 2000 klausītāju.

Raksturojot tikšanos ar E. Dīpgenu, akadēmiķis J. Stradiņš trāpīgi akcentēja: «Īstenots pārrāvums uz Rietumberlīni.» Kā nekā pirmoreiz Padomju Latvijas oficiālas amatpersonas vērušas daudzpieredzējušās Rietumberlīnes senāta ēkas durvis.

A. Rubiks daudz stāstīja par sadarbības iespējam ar Špandavas apgabalu, iepazīstināja ar raito domu apmaiņu milzu teltī «Glasnostj», kas īpaši PSRS dienu vajadzībām bija uzcelta kādā no lielpilsētas parkiem. «Rietumberlīniešus interesēja viss, kas saistās ar perestroiku. Manuprāt, šī patiesā interese veidoja saprašanās pamatu,» sacīja Rīgas mērs. Par vēstures jautājumu apspriešanu diskusiju gaitā ziņoja akadēmiķis J. Stradiņš.

Savukārt V. Turko informēja par tikšanos arodbiedrību Rietumberlīnes zemes valdes prezidijā. Turienes aroddarbinieki parādījuši labu informētību par pārmaiņām mūsu valstī, uzdevuši daudz jautājumu par strādnieku noskaņojumu un situāciju uzņēmumos notiekošās ražošanas reorganizācijas apstākļos.

Tāpat kā katru gadu PSRS dienās, Rietumberlīnes kinoteātrī «Arsenal» notika filmu festivāls. Izrādītās šoreiz, saprotams, bija Rīgas studijas kinolentes. Līdz ar divām Rietumberlīnē jau zināmām J. Podnieka un H. Franka dokumentālajām filmām demonstrētas J. Streiča, A. Rozenberga, A. Freimaņa mākslas filmas. Avīze «Die Wahrheit» ar zināmu sarūgtinājumu piebildusi, ka kino dienu rīkotāji mākslas kinolentēm līdzi iedot piemirsuši pavadmateriālu par tām; darīts zināms tikai filmas nosaukums un režisoru vārdi. «Jebkurā gadījumā arī šīs kinofilmas mūsu skatītājiem padarīja tuvāku citas tautas mentalitāti, vēsturi un problēmas,» laikrakstā atzīmē kritiķis Ginters Mašufs.

Labvēlīgu PSRS dienu emocionālo gaisotni radīja kamerkora «Ave sol» un grupas «Līvi» koncerti (lai arī ne krāšņākajās Rietumberlīnes zālēs). 30 latviešu gleznotāju darbu izstāde, plakātu ekspozīcija, kā arī fotoskate «Latvija latviešu un Rietumberlīnes fotogrāfu redzējumā». «Mēs pamudinājām ieklausīties,» mākslinieku veikumu summēja I. Kokars.

 

ĀRIS JANSONS