16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article|Article in=Padomju Jaunatne|Published on=1988/10/11|Issue number=193|Page number=1|Original title=J. Petera referāts Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresā|Source file=paja1988n193_001_03}}{{Written by|Jānis Peters}}{{About topic|Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs}}{{About topic|Molotova — Ribentropa pakts}}{{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}}{{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, dibināšana}}{{About topic|Jāņa Petera politiskā darbība}}{{About domain|Politika}}{{About person|Mihails Gorbačovs}}{{About person|Lisenko}}{{About person|Jānis Rainis}}{{About person|Sergejs Paņizņiks}}{{About person|Joahims fon Ribentrops}}{{About person|Vjačeslavs Molotovs}}{{About person|Marina Kosteņecka}}{{About person|Ludmila Azarova}}{{About person|Roalds Dobrovenskis}}{{About person|Vladlens Dozorcevs}}{{About person|Josifs Staļins}}{{About person|Leonīds Brežņevs}}{{About person|Džemma Skulme}}{{About person|Sandra Kalniete}}{{About person|Jānis Škapars}}{{About person|Ilmārs Bišers}}{{About person|Edgars Meļķisis}}{{About person|Juris Bojārs}}{{About person|Arnolds Klotiņš}}{{About person|Vilis Krūmiņš}}{{About person|Raimonds Pauls}}{{About person|Pēteris Pētersons}}{{About person|Ludmila Azarova}}{{About person|Sergejs Jegorjonoks}}{{About person|Vladimirs Bogdanovs}}{{About person|Aivars Baumanis}}{{About person|Vladimirs Stešenko}}{{About person|Andrejs Cīrulis}}{{About person|Aleksandrs Bļinovs}}{{About organization|Latvijas Tautas fronte}}{{About place|Rīga}}{{About place|Zviedrija}}{{About place|Azerbaidžāna}}{{About event|E1988100800}}{{About year|1988}}Augstu godājamie Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa delegāti!
Dārgie viesi no citām republikām un ārzemēm!
Cienījamie delegāti! Šodien un rīt šeit runās daudz speciālistu, kas ir spējīgi izanalizēt situāciju Latvijā un sniegt reālus priekšlikumus par revolucionārām pārmaiņām. Es nemaz šeit nerunāju par Latvijas traģisko ekoloģisko situāciju, par armijas nekontrolējamo ekoloģisko darbību, par neatkarīgas izglītības sistēmas radīšanu republikā, par Vissavienības patvaļu, rekvizējot republikas nopelnīto valūtu, par sociālā taisnīguma neievērošanu attiecībā pret pamatiedzīvotājiem, par traģēdiju, kas sagādāta latviešu zemniekiem, izsūtot un iztrencot viņus no laukiem.
Es gribu šeit izteikt lielu atzinību Latvijas Mākslinieku savienībai un tās vadītājai Džemmai Skulmei, kura laipni atvēlēja Mākslinieku savienības telpas Tautas frontes koordinācijas centram, es gribu izteikt lielu pateicību TF koordinācijas centra vadītājai Sandrai Kalnietei, kura ziedoja savu enerģiju un veselību Tautas frontes nodibināšanai, es gribu izteikt pateicību literatūrkritiķim Jānim Škaparam, juristiem Ilmāram Bišeram, Edgaram Meļķisim un Jurim Bojāram, muzikologam Arnoldam Klotiņam, Dabas muzeja direktoram Vilim Krūmiņam, komponistam Raimondam Paulam un režisoram Pēterim Pētersonam, rakstniecēm Marinai Kosteņeckai un Ludmilai Azarovai, strādniekiem Sergejam Jegorjonokam un Vladimiram Bogdanovam, preses centra vadītājiem Aivaram Baumanim un Vladimiram Stešenko. Es gribu izteikt atzinību organizācijas komitejai, kura šodien noliek savas pilnvaras. Īpaša pateicība laikrakstu «Padomju Jaunatne» un «Sovetskaja molodež» redaktoriem Andrejam Cīrulim un Aleksandram Bļinovam, kuru izdevumi kļuva par Tautas frontes pozīciju paudējiem. Vēl lielāka atzinība katram Tautas frontes atbalsta grupas ierindas dalībniekam, it īpaši tiem, kuri par drosmi iestāties Tautas frontē tika administratīvi sodīti vai pat atlaisti no darba. Mums mēģina pārmest Tautas frontes tā saucamo viennacionālo raksturu, taču tieši šī aile aptaujā mūs interesēja vismazāk — tādas aptaujas atbalsta grupas sarakstos pat nav. Manuprāt, progress nav atkarīgs no cilvēka tautības. Ceļu uz Tautas fronti atrada visi, kas Latvijas brīvību un uzplaukumu stāda pāri sava personīgā labuma interesēm. Cik man zināms bez jebkādām statistikas uzskaitēm, šādi cilvēki ir ne tikai starp latviešiem, kas ir Latvijas pamatnācija, bet arī visu citu tautību iedzīvotāju vidū. Un vēl — Latvijas patriotismu tieši proporcionāli nenosaka tautības skaitliskā pārstāvība, bet gan katra cilvēka kultūras līmenis un elementārā takta sajūta pret zemi, kura mūs visus baro un kurai vienīgajai mēs esam nolēmuši lūgt trīs saujas smilšu, kad tas būs lemts.
Es vēlreiz vēlu kongresam raženu darbu, lielu vienotību mūsu tautas galveno interešu un visas Baltijas labā.
Mēs uzvarēsim! Un lozungs «Par tiesisku valsti Latvijai» šodien juristu valodā nozīmē to pašu, ko dzejnieks pirms 115 gadiem pateica trīs maģiskos vārdos. «Dievs, svētī Latviju!»
