9 362
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
Set original images
{{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/01/09 |Issue number=7 |Page number=3 |Original title=Jūs iegūsiet atveseļotu vidi... |In section=Ekoloģija un mēs |Source file=riba1990n007_003_05 |Abstract= Ekoloģija un mēs }}{{Source image|articles/801/816/801816.jpg}} {{Written by|A. Juhansons}} {{About topic|Vides aizsardzība, ekoloģija}} {{About topic|Atkritumi, otrreizējās izejvielas}} {{About domain|Tautsaimniecība}} {{About domain|Vides aizsardzība}} {{About person|Ēriks Jakobsens}} {{About person|Francs Ketenbauers}} {{About person|Olle Hildebrands}} {{About person|Jūlijs Budilovskis}} {{About person|Augusts Dzerkals}} {{About place|Dānija}} {{About place|Rīga}} {{About place|Lietuva}} {{About year|1990}}«Pirms 20 gadiem Dānijā bija apmēram tāda pati ekoloģiska situācija kā patlaban pie jums. Kopš 1972. gada šai jomā tika pieņemti vairāki likumi, līdz beidzot 1982. gada nonācām pie atziņas, ka jāpieņem tāds, kas sargātu dabu kopumā. Tas arī tika izdarīts. Tagad pie mums nedrīkst celt nevienu uzņēmumu, ja netiek apmierinātas visas šī likuma prasības par gaisa, zemes, ūdens aizsardzību. Un šo prasību ir ļoti daudz. Turklāt ekonomiskā puse netiek ņemta vērā — lai cik nepieciešama rūpnīca arī būtu, ja ražošana ir ekoloģiski netīra, šis trūkums jānovērš, lai tas maksātu, ko maksādams. Par saviem kaitīgajiem atkritumiem, to utilizāciju uzņēmumi maksā paši, bet, ja viņi to nedarīs, sods -būs krietni lielāks.»
Šīs ir dažas tēzes no dāņu firmas «Knudsen Soerensen» pārstāvja Ērika Jakobsena uzstāšanās starptautiskajā seminārā «Toksisko rūpniecisko atkritumu utilizācija», kas nesen noritēja Rīgā, Zinātnes un tehnikas namā. Semināru organizēja starpnozaru zinātniskā ražošanas apvienība «Resurss» un Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komiteja. Seminārā piedalījās arī Rietumvācijas firmas «Ketenbauer GmbH» galva Francs Ketenbauers un zviedru starpniekfirmas «Intermecato AB» īpašnieks Olle Hildebrands, kā arī Lietuvas PSR rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas republikāniskās programmas vadītāja vietnieks un galvenais tehnologs Jūlijs Budilovskis. Ja runājam par lietuviešiem, tad viņi patlaban ir vienīgie Baltijā, kas ne tikai institūtā «Litstankoprojekt» izstrādājuši oriģinālu tehnoloģiju notekūdeņu attīrīšanai, bet arī noorganizējuši iekārtu sērijveida ražošanu. Pašlaik tās jau darbojas apmēram 60 Lietuvas rūpnīcās. Arī Latvija ir iegādājusies sešus šādus komplektus. Pasaulē labi pazīstamas ir viesu firmas. Piemēram, Ketenbauera kompānija, kas specializējas cieto toksisko atkritumu pārstrādāšanas tehnoloģiju radīšanā, ir Eiropā un pasaulē pazīstama iekārtu ražotāja, bet «Knudsen & Soerensen» Dānijā ir realizējusi daudzus uz dabas aizsardzību vērstus projektus, kas būtiski uzlabojuši ekoloģisko situāciju valstī.
