16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article|Article in=Rīgas Balss|Published on=1990/04/18|Issue number=80|Page number=2|Original title=Dimants, kam vajadzīgs ietvars|Source file=riba1990n080_002_01|Comments=P. Stučkas ielas 75. nams - tagad Tērbatas iela}}{{Written by|Ksenija Zagorovska}}{{About topic|Latvijas Nacionālā bibliotēka - V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēka}}{{About domain|Kultūra un māksla}}{{About person|Frančesko Petrarka}}{{About person|Tatjana Poklevinska}}{{About person|Modris Ģelzis}}{{About person|Gunārs Birkerts}}{{About person|Johans Volfgangs fon Gēte}}{{About person|Ināra Klikere}}{{About person|E. Labule}}{{About person|Andris Vilks}}{{About person|P. Vjazemskis}}{{About person|Pēteris I}}{{About person|D. Čosers}}{{About person|V. Šeļuņins}}{{About person|I. Behers}}{{About event|E1990080200}}{{About year|1990}} '''I'''
<p style="text-align: right;">'''''Nedrīkst grāmatas turēt ieslēgtas gluži kā cietumā, tām no bibliotēkas katrā ziņā jāpāriet atmiņā.'''''</p><p style="text-align: right;">'''''F. PETRARKA'''''</p>
Smagās durvis aiz muguras aizcirtās, un ielas troksnis noklusa. Mitruma piesūkušajās kāpņu telpās pelēkā diena sarec biezā krēslā. Tagad trīs pakāpieni augšup, pa kreisi uz pagalmu, kas atgādina it kā pa pusei sagruvušas, it kā neatjaunotas mājas šahtu. Caur tukšajām logu ailēm raugās debesīs, un vārnu griezīgās klaigas šo gandrīz mistisko ainu papildina ar pavisam šausminošu pieskaņu. Adrese precīza: P. Stučkas ielas 75. nams, fabrikas «Kaija» bijušie cehi. Bet kur tad te ir bibliotēka?
Ir daudz profesiju, kas saistītas ar laika apstākļiem — celtnieks, zvejnieks, lauksaimnieks. Šim sarakstam mums izdevies pievienot vēl vienu izteikti «istabas» profesiju. Patiesi — īsts iekarojums…
'''II'''
'''III'''
<p style="text-align: right;">'''''Civilizācijas kopainā katras tautas vietu nosaka grāmatu skaits, ko tā izlasa.'''''</p><p style="text-align: right;">'''''E. LABULE'''''</p>
Uz Nacionālās bibliotēkas direktora Andra Vilka galda zvaniņš ar interesantu biogrāfiju. Tas ar savu šķindu sveicis lasītājus aiz trejdeviņām zemēm — Zviedrijas pilsētā Upsalā, turienes latviešu biedrībā. No Zviedrijas Rīgā saņemta velte — grāmatas, kas ārzemēs izdotas latviešu valodā. Tika uzskatīts, ka tās «nepareizi» traktē notikumus. Šodien par to var strīdēties un izjust visu pasaules kultūras procesa sarežģītību, tā nepārtrauktību un nepaļāvību konjunktūrai. Valsts bibliotēka šodien var tapt un tai jātop par Nacionālo bibliotēku. Nevis latviešu bibliotēkas, bet gan republikas īpašuma izpratnē.
«Soļu» uzskaitījums nav liels, bet tomēr .darbs sācies. Notiek grāmatu restaurācija. Nopirktas kameras to dezinficēšanai, divi personālie skaitļotāji, kam jāuzņemas visvienmuļākais darbs — informācijas apstrāde.
'''IV'''
Tātad jaunā bibliotēka var kļūt par kultūras centru, veidojot vienotu kompleksu ar izstāžu zālēm un vienkārši zālēm, kur uzstāsies rakstnieki, dzejnieki. Vajag, lai kļūtu. Ar videofilmām vien paēdis nebūsi — labākajā gadījumā tās der desertam. Gremoklis garīgās barības vietā muti piepilda ar siekalām, bet sāta sajūta ir maldinoša, organismu tā nebaro.
'''V'''
