16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
743243
,nav labojuma kopsavilkuma
|Source file=lajn1990n115_001_04
}}
{{Source image|articles/743/243/743243.jpg}}
{{Written by|Vitālijs Portņikovs}}
{{About topic|PSKP XXVIII kongress}}
{{About topic|Staļins, staļinisms}}
{{About topic|Represijas, represētie}}
{{About topic|Pārbūve, perestroika, atklātums, glasnostj}}
{{About topic|VDK, čeka, NKVD}}
{{About domain|Politika}}
{{About person|Aleksandrs Jakovļevs}}
{{About person|Jegors Ļigačovs}}
{{About person|Eduards Ševardnadze}}
{{About person|V. Krjučkovs}}
{{About person|Vitālijs Vorotņikovs}}
{{About person|Ļevs Zaikovs}}
{{About person|Nikolajs Sļuņkovs}}
{{About person|Vadims Medvedevs}}
{{About organization|Padomju Savienības Komunistiskā partija (PSKP)}}
{{About organization|PSKP Centrālā Komiteja}}
{{About organization|PSRS Valsts Drošības komiteja (VDK)}}
{{About place|Maskava}}
{{About event|E1990070201}}
{{About year|1990}}
Par PSKP XXVIII kongresa galveno notikumu šajās dienās kļuva augstāko partijas vadītāju pārskati. Manuprāt, pirmo reizi partijas vēsturē Politbiroja locekļi izteica savus priekšstatus par PSKP lomu nākotnē un vietu valsts sabiedriski politiskajā dzīvē. Un, kā jau varēja gaidīt, par spīti sludinātajai Politbiroja uzskatu vienotībai, šie viedokļi dažiem izrādījās diametrāli pretēji. No vienas puses — Aleksandrs Jakovļevs. Viņš ar neparastu iedvesmu runāja, ka būtu laimīgs piedalīties «lielās valsts» atjaunošanā, un centās pārliecināt delegātus, ka pārbūve tik un tā turpināšoties — ar partiju vai bez tās. Tas nozīmē tikai vienu — nevis sabiedrībai vajag pielāgoties partijas aparāta tempiem, bet tieši otrādi — komunistiem jācenšas panākt valsti.