Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Politbirojs tribunāla gaidās

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Par PSKP XXVIII kongresa galveno notikumu šajās dienās kļuva augstāko partijas vadītāju pārskati. Manuprāt, pirmo reizi partijas vēsturē Politbiroja locekļi izteica savus priekšstatus par PSKP lomu nākotnē un vietu valsts sabiedriski politiskajā dzīvē. Un, kā jau varēja gaidīt, par spīti sludinātajai Politbiroja uzskatu vienotībai, šie viedokļi dažiem izrādījās diametrāli pretēji. No vienas puses — Aleksandrs Jakovļevs. Viņš ar neparastu iedvesmu runāja, ka būtu laimīgs piedalīties «lielās valsts» atjaunošanā, un centās pārliecināt delegātus, ka pārbūve tik un tā turpināšoties — ar partiju vai bez tās. Tas nozīmē tikai vienu — nevis sabiedrībai vajag pielāgoties partijas aparāta tempiem, bet tieši otrādi — komunistiem jācenšas panākt valsti.

Bet Jegors Ļigačovs palika pie savām domām: viņš naidīgi apsauca te vienu, te otru un ziņoja, ka pārbūve iespējama tikai ar partiju. Tieši tā Ļigačova un Jakovļeva runas atšķīrās arī citos viedokļos. Jakovļevs runāja par līdzcietību un morāli, Ļigačovs — par klasiskajām vērtībām. Jakovļevs attēloja savas izjūtas, skatot staļinisko cietumu arhīvus. Ļigačovs uzstājās pret komunisma ideālu apmelošanu.

Šie abi partijas darbinieki no tribīnes tika pavadīti ar vētrainiem aplausiem, bet viņu starpā ir atšķirīgu viedokļu spektrs.

Ar lielisku runu uzstājās Eduards Ševardnadze, aizstāvot padomju politiku. VDK priekšsēdētājs V. Krjučkovs savā pārskatā bija pietiekami skarbs un teica, ka VDK viena no pirmajām esot atbalstījusi pārbūvi. Nebija daudz tādu, kas klausījās Vitālija Vorotņikova un Ļeva Zaikova sacīto. Viņi, tāpat kā smagi slimais Nikolajs Sļuņkovs, aiziet pensijā. Bet partijas ideologs Vadims Medvedevs pārdzīvoja grūtus mirkļus, kad klausītāju neapmierinātības dēļ ar grūtībām varēja pabeigt savu pārskatu. Par spīti tam, ka viņš apzinās, ka šī runa nav īpaši spoža, Medvedevs teica, viņš tik un tā turpināšot cīņu.

Situāciju kongresā novērtēt pagaidām vēl nav iespējams. Simpātijas gan Ļigačovam, gan Jakovļevam ir juku, nevis delegātu vairākuma stabilas nostājas pazīme.

VITĀLIJS PORTŅIKOVS,

«LJ» speciālkorespondents PSKP XXVIII kongresā (pa tālruni)