1 024
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
Valsts pētījumu programmas projektā akcents likts uz iesniegumiem dažādu valstu struktūrām, kas tiešā veidā nodarbojās ar savas valsts ārpolitiku, un dokumentiem, kuros trimdinieki sprieda par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Neatkarības idejas popularizēšana notika, arī uzrunājot mītnes zemes sabiedrību un tos valsts pārvaldes līmeņus, kuriem nav būtiskas ietekmes uz savas valsts ārpolitikas veidošanu. Šādos gadījumos trimdas aktivitātēs ietilpa gan demonstrāciju rīkošana, gan preses kampaņas, gan tieša valsts pārvaldes uzrunāšana. Ļoti daudz liecību par šīm aktivitātēm ir atrodamas arhīvos Latvijā un ārzemēs, taču šiem materiāliem projektā netika pievērsta uzmanība. Ievērības cienīga ir trimdas vecākās paaudzes spēja ideju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu nodot tālāk bērniem un pat mazbērniem.
==Kas bija trimda?==
Jāpiebilst, ka trimdinieku saime politiskajās aktivitātēs nebūt neiesaistījās pilnībā; varētu pat apgalvot, ka vairākums trimdinieku, un jo sevišķi viņu pēcteči, vairāk nodevās savas labklājības celšanai. Tikai pēc 1991. gada, Latvijas Republikai atjaunojoties, Latvijā parādījās daudzi no tiem, ko trimdas vadībā mēdza dēvēt par pazudušajiem tūkstošiem.
==Trimdas politiskās aktivitātes==
'''\* '''Šai organizācijai izņēmuma kārtā (salīdzinājumā ar gandrīz visām latviešu trimdas politiskām organizācijām) bija štata darbinieki, kas organizācijas mērķu sasniegšanai veltīja pilnu darba laiku.
KPFSR prezidenta un M. Gorbačova konkurenta pasaules forumos B. Jeļcina autoritātes pieaugšana
Apvērsuma mēģinājums Maskavā 1991. gada 19.–21. augustā, pēc kura izgāšanās Baltijas Republikas iegūst starptautisku atzīšanu kā atjaunotas neatkarīgas valstis
PSRS pastāvēšanas beigas 1991. gada 31. decembrī||Baltiešu pieprasīts skaidrojums no Vācijas kanclera H. Kola par memoranda nostādni, kurā Vācija garantē PSRS robežas memoranda noslēgšanas laikāLatvijas diplomātu un konsulāro darbinieku grupas vecākā Anatola Dinberga aicinājums Latvijasiedzīvotājiem piedalīties politiskos procesos Latvijā, kas norit saskaņā ar padomju li-kumiemlikumiem Baltiešu politisko organizāciju palīdzība, izkārtojot Baltijas Republiku amatpersonu tikšanās ar ietekmīgām personām ASV, ieskaitot ar ASV prezidentu Dž. BušuTrimdas organizāciju operatīvā ziņošana pasaulei par notikumiem brīžos, kad saasinājās Maskavas attiecības ar Baltijas valdībām, piemēram, barikāžu laikā
Baltiešu organizāciju un viņu līdzjutēju īstenotā nepārtrauktā lobēšana par Baltijas valstu neatkarības atgūšanas formālu atzīšanu
PBLA Rīgas biroja izveidošana
Ievērības cienīga ir trimdas darbinieku spēja pielāgot savu taktiku mainīgiem politiskiem noskaņojumiem (galvenokārt ASV un PSRS attiecību jomā).
==Arhīvu liecības==
Neraugoties uz ģeogrāfiski ļoti izkliedētiem arhīviem (atbilstīgi trimdas kopienu izkliedētībai pasaulē), projektā iegūts visaptverošs pārskats par to, cik apjomīgas ir liecības par trimdas politisko darbību pēckara gados (līdz 1991. gadam).
==Liecības par trimdas politisko darbību dažādos arhīvos==
Latviešu organizācijas regulāri rakstīja vēstules un iesniedza lūgumrakstus savu mītnes zemju ievēlētiem pārstāvjiem (dažādu līmeņu parlamentiem, arī ASV Kongresam)<ref>Skatīt: American Latvian Association collection, IHRC 139, kas 1974. gadā nodota IHRC; šā fonda pārskats angļu valodā pieejams elektroniski: http://www.ihrc.umn.edu/publications/pdf/ALA.pdf, aplūkots 2011. gada 25. maijā.</ref>. Saņēmēju personiskajos arhīvos liecības par to, iespējams, saglabājušās, taču šie fondi ir maz izpētīti, jo tie parasti neatrodas nacionālo iestāžu arhīvos, bet izkaisīti pa attiecīgo saņēmēju (piemēram, ASV prezidentu) fondiem, kas savukārt ģeogrāfiski izkaisīti pa visu valsts teritoriju. Savdabīga latviešu trimdinieku akcija (neko tamlīdzīgu neizvērsa nedz igauņi, nedz lietuvieši) bija saskaņota vēstuļu rakstīšana 1950. gadā tālaika Francijas Valsts prezidentam. Iesūtītās vēstules, pārsvarā angļu valodā (arī franciski un divas pat latviski), saglabātas Francijas Ārlietu ministrijas arhīvā kā unikāla liecība par saskaņoto ārzemēs izkliedēto latviešu sāpi par zaudēto neatkarīgo valsti<ref>Šis arhīvs atrodas Parīzē (nesajaukt ar Francijas nacionālo arhīvu), bet šā krājuma 328. lapu garās koordinātes pieejamas MAE, EU-Europe, URSS 1949-1955, vol. 130, Pays Baltes. Motions et pétitions.</ref>.
==Secinājumi==
