Izmaiņas

{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/03/23 |Issue number=56 |Page number=3 |Original title=Kāds būs Valodu likums? |Source file=paja1989n056_004_01 |Abstract= }} {{Written by|Inta Brikere}} {{Written by|Aneta Bogdanoviča }}{{Written by|Edgars Bogdanovičs}}{{Written by|Kolektīvās vēstules}}{{Written by|Ausma Gintere}}{{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}} {{About topic|Starpnacionālās attiecības}} {{About topic|Padomju Armija}}{{About topic|Himna «Dievs, svētī Latviju!»}}{{About domain|Politika}} {{About domain|Valodniecība}} {{About place|Rīga}}{{About place|Daugavpils}}{{About place|Liepāja}}{{About place|Rēzekne}}{{About place|Jelgava}}{{About place|Ventspils}}{{About place|Valka}}{{About place|Krievija}}{{About place|Tukums}}{{About year|1989}}Ja pienācīgi netiks glābta latviešu valoda, tad ne karogam, ne himnai nebūs nekādas nozīmes. Ja likums paliek pašreizējā redakcijā, tad tam nav būtiskas nozīmes, jo tas praktiski atļauj visam palikt pa vecam. Vienīgi nu arī sanāksmēs un citur varēs runāt arī latviski, ne tikai krievu valodā. Mēs domājam, ka ļoti svarīga nozīme ir lietvedībai latviešu valodā. '''Nedrīkst likumā atstāt 14. panta 2. rindkopu.''' Tad jau katrs iestādes, uzņēmuma vadītājs darīs, kā viņam patīk. Tā kā Latvijā liela daļa rūpniecības uzņēmumu vadītāju ir krievu tautības cilvēki, šaubāmies, vai viņi gribēs «sarežģīt» savu darbu, ieviešot latviešu valodu lietvedībā, ja jau likums to ļauj arī nedarīt. Domājam, ka jebkuram vadītājam obligāti jāzina latviešu valoda. Tāpat arī '''— jebkuram Latvijas pilsonim vajag mācēt latviešu valodu.''' Daudzi cittautībnieki ir nemierā ar to. Bet neviens jau nespiež viņus šeit dzīvot.