Izmaiņas

Mēs ļoti ceram, ka mūsu meitiņa, kurai ir tikai gadiņš, varēs dzīvot suverēnā republikā un brīvi runāt savā dzimtajā — latviešu — valodā. Tāpēc mūsu visu pienākums ir aktīvi iesaistīties cīņā par pareiza Valodu likuma pieņemšanu.

Publicētais Latvijas PSR Valodu likuma projekts aizvaino mani kā latvieti.

Jā, mēs tagad esam apvienojušies, sajutuši savu spēku, mums ir pleca sajūta, mēs esam arī pierādījuši, ka protam aizstāvēt savus drosmīgākos tautiešus, pret kuriem vēršas vecās dzīves tīkotāji. Mēs ticam, ļoti, ļoti ticam šiem cilvēkiem. Mēs ticam arī savai valodai, bet ar zināmu piesardzību, un to šiem cilvēkiem gan nevajadzētu aizmirst, jo visbriesmīgākais sods, manuprāt, ir tas, ja tava tauta no tevis novēršas!

Pat nespeciālistam ir skaidrs, ka likumprojekts ir tālu no tā, kādu to cerējām sagaidīt. Tas izraisa ne tikai vilšanos un neizpratni, bet, manuprāt, — arī pamatotu protestu! '''Likuma 2. nodaļas 12. panta pirmais teikums, kurā minēta «… attiecīgās teritorijas iedzīvotāju vairākuma valoda» izraisa neskaidrības, bet 4. nodaļas 21. panta pēdējais teikums — jau neizpratni! '''Šķiet, ka Latvijas suverēnajā republikā augstākā izglītība pēc iespējas vairāk būtu apgūstama tieši latviešu mācībvalodā. Pilsonim ar augstāko izglītību taču brīvi jāpārvalda republikas valsts valoda, ja šī izglītība iegūta Latvijā. Tomēr '''likumprojekta «kroņa numurs» ir 3. nodaļas 14. pants, kurā nepārprotami teikts: «Iestādes, uzņēmumi, organizācijas, kuras iekšējā lietvedībā lieto krievu valodu, savstarpējā saskarsmē un saskarsmē ar Latvijas PSR valsts varas un valsts pārvaldes orgāniem lieto krievu valodu (!!!).» Šī absurdā cenšanās izpatikt Vissavienības resoriem un «krieviski runājošam vairākumam» praktiski devalvē likuma jēgu līdz niecīgumam. '''Krievu valodu saskarsmē ar valsts varas un pārvaldes orgāniem tādējādi lietos ap 80 procentu rūpniecības uzņēmumu (Vissavienības pakļautība!), milzīgs skaits iestāžu un organizāciju, kuras, starp citu, pārblīvētas ar birokrātiem, kuri neko negrib mainīt. Tādējādi Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Ventspilī, daudzās citās pilsētās un lielākā daļā rusificētās Latgales stāvoklis būtībā paliks nemainīgs un latviešu valodai bezcerīgs. '''Bet tas jau ir likumprojekta formā pasniegts izaicinājums latviešu tautai, kura izmisīgi pretojas savai drūmajai perspektīvai.'''

'''Mēs protestējam pret šādu likumprojektu izstrādāšanas praksi, prasām pārstrādāt likumprojektu latviešu tautai pieņemamā redakcijā un nodrošināt latviešu valodai pilnvērtīgu valsts valodas statusu Latvijas teritorijā.'''

Grūti saprast, kāpēc mūsu republikas valdība Likumu par latviešu valodu kā valsts valodu vēlas tikmēr locīt un veidot, kamēr pāri paliks tikai tukšas frāzes. Labojumi darba komisijas izstrādātajam variantam par to liecina.

2) 14. panta otrajā rindkopā noteikt konkrētus termiņus, kad pāriet uz latviešu valodas lietošanu lietvedībā, sapulcēs, citās sanāksmēs un forumos.

 

Latvijā latviešu valodai jābūt valsts valodai, tāpat kā Krievijas Federācijā nevienu neinteresē, kādā valodā iebraukušajam latvietim ērtāk runāt — dominē tikai viena valsts valoda — krievu.

Pieprasām LPSR Ministru Padomei beidzot rēķināties arī ar latviešu tautas gribu — dzīvot savā Tēvzemē, skanēt latviešu valodai bez jebkādiem ierobežojumiem.

 

Mēs, r/a «Poligrāfists» strādājošie, izsakām savas domas par Latvijas PSR Valodu likuma projektu.

Uzskatām, ka pārāk ilgs laiks paredzēts likuma projekta apspriešanai. Tauta savas domas jau ir izteikusi.