16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/08/29 |Issue number=165 |Page number=2 |Original title=Vai šķelšanās? |Source file=paja1989n165_002_01 |Abstract=Pārdomas LKP CK plēnuma starplaikā }}{{Source image|articles/588/712/588712.jpg}} {{Written by|Andris Ķesteris}} {{About topic|Partijas XIX Vissavienības konference}} {{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}} {{About domain|Politika}} {{About person|Frīdrihs Nīče}} {{About organization|LKP Centrālā Komiteja}} {{About organization|Latvijas Komunistiskā partija (LKP)}} {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}} {{About organization|NKVD, Iekšlietu Tautas komisariāts}}{{About year|1957}} {{About year|1989}} Bieži vien pārdzīvojamā laikposma raksturojumos jādzird žēlošanās par tā pārmērīgo politizētību. Jo, kamēr nacionālās, ekonomiskās un sociālās problēmas neesot ieguvušas politisku «ietērpu», dzīve esot bijusi priecīgāka, cilvēki labāk strādājuši. Neiedziļinoties agrākā laikmeta «priekšrocību» analīzē, gribas šiem kritiķiem norādīt uz vienu paradoksu, ko viņi paši acīmredzot neapzinās: pašreizējā laikposmā notiek tieši atbrīvošanās no sabiedriskās dzīves pārmērīgas — totālas — politizācijas. (Vai tad sen jau pagājis tas laiks, kad sievas, savu vīru komplicētās intīmās dzīves satrauktas, skrēja uz partijas komiteju taisnību meklēt, kad katrs «ne tā» pateikts vārds tika aplūkots kā nopietns drauds sistēmai u. tml.) Pašreiz politikai tiek meklēta un ierādīta tai pienākošā vieta — dažādu cilvēku grupu sociālo interešu paušanas un saskaņošanas līdzekļa vieta — atšķirībā no agrākā statusa, saskaņā ar kuru tā kā pašpietiekama vērtība iespiedās visur.
Tāpēc, pirms runā par procesiem kādā konkrētā politiskās struktūras elementā, vienmēr jānoskaidro stāvoklis un pārmaiņas politisko un sabiedrisko attiecību sistēmā vispār. Pārlasot LKP CK plēnuma dalībnieku runu stenogrammas, nāk prātā kāda dīvaina Frīdriha Nīčes atziņa. «Sprieduma nepatiesums,» viņš raksta savas filozofijas adeptu vārdā, «mums vēl nav pietiekams arguments pret šo spriedumu… Būtiskāk ir tas, cik lielā mērā šis spriedums veicina dzīvi, palīdz to atražot, uztur pie dzīvības sugu; un mēs esam gatavi apgalvot, ka paši nepatiesākie spriedumi mums ir paši nepieciešamākie» («Viņpus labā un ļaunā»).
