9 362
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
Set original images
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/04/02 |Issue number=64 |Page number=1 |Original title=Vai mūsu pēcteči būs mums pateicīgi? |Source file=paja1988n064_001_01 }} {{Source image|articles/567/264/567264.jpg}}{{Written by|M. Straume}} {{Written by|M. Medinskis}} {{Written by|A. Galenieks}} {{About topic|Metro}}{{About domain|Pilsētsaimniecība}}{{About domain|Transports}}{{About domain|Vides aizsardzība}}{{About person|B. Dolmatovs}}{{About person|M. Abeļjevs}}{{About place|Stokholma}}{{About place|Helsinki}}{{About place|Maskava}}{{About place|Londona}}{{About place|Vīne}}{{About place|Berlīne}}{{About place|Parīze}}{{About place|Kijeva}}{{About place|Tallina}}{{About place|Ļeņingrada}}{{About place|Ērgļi}}{{About place|Kaļiņingrada}}{{About place|Roma}}{{About place|Ogre}}{{About event|E1988021600}}{{About year|1988}}Starp Rīgas metro pretiniekiem un piekritējiem ir iedegušies asi strīdi. Vieni apgalvo, ka Rīga ir pārāk maza, lai tai būtu nepieciešams metro, otri atsaucas uz Stokholmu un Helsinkiem, kuras nav lielākas par Rīgu un kurās metro darbojas. Vieni aizrāda, ka metro ir XIX gadsimta transports, otri runā par pazemes urbanizāciju. Kas tad ir metro?
Nosaukums radies, saīsinot anglisko «metropolitan railways» vai francisko «chemins de fer metropolitains», kas nozīmē — galvaspilsētas dzelzceļi. Tas sākumā nozīmē gan virszemes (uzbēruma, estakādes) dzelzceļu, gan pazemes dzelzceļu (vācu ātrais vilciens «S-Bahn» ietver sevī gan virszemes «Hohbahn», gan apakšzemes «Untergrundbahn — U-Bahn» līnijas). Tikai vēlāk, īpaši pēc Maskavas metropolitēna būves, pie mums vārdu «metro» saprot tikai kā pazemes dzelzceļa apzīmējumu. Pirmais pazemes metro tiek atklāts Londonā 1854. gadā, 32 gadus pirms pirmā automobiļa radīšanas un 41 gadu pirms to sērijveida ražošanas sākuma. Tātad pirmie metro bija konkurenti zirgu transportam, un zemē to «iedzina» nevis tāpēc, ka tā ir ērtāk cilvēkam, bet gan — lai tas nebaidītu zirgus. Sazarots metro tīkls radās XIX gadsimta lielajās pilsētās: Londonā, Vīnē, Berlīnē, Ņujorkā; Parīzē tas ir tik blīvs, ka zūd nepieciešamība izbūvēt daudz modernāko un cilvēkiem ērtāko transportlīdzekli — elektrisko tramvaju. XIX gadsimta metropolitēni ir sekli, to stacijas — biezi izvietotas, kājniekiem ātri sasniedzamas. Vidējais metro komercātrums ir 20 līdz 28 km/h, attālums starp stacijām — no 0,5 līdz 0,8 kilometriem.
Mums šķiet, ka metro būve ir tikai jauns brīnumlīdzeklis, ar kuru var aizsegt līdzšinējo neizdarību. Tā celtniecība būs ilga, rezultāti — vēli, daudzi tā piekritēji nesagaidīs tā atklāšanu. Bet vai mūsu pēcteči būs mums pateicīgi? Vai viņi nekritizēs mūs tāpat, kā tagad mēs kritizējam pirmā pēckara ģenerālplāna autoru, kas visu Rīgas transporta problēmu gribēja atrisināt ar vienu vienīgu Oktobra tiltu un Ļeņina ielas caurlauzumu cauri Vecrīgai, ziedojot tam arī Rātslaukumu ar tā celtņu atliekām? . . .
<p style="text-align: right; ">Institūta «Laukuprojekts» speciālisti:</p><p style="text-align: right; ">'''M. STRAUME, '''galvenais inženieris</p><p style="text-align: right; ">'''M. MEDINSKIS,''' galvenais arhitekts</p><p style="text-align: right; ">'''A. GALENIEKS, '''grupas vadītājs</p><p style="text-align: right; ">un vēl 136 paraksti</p>
