Ieiet

Partneri Komanda Par mums Kontakti Ziedojumi
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti

Izmaiņas

No Barikadopēdija

417077

Pievienoti 462 baiti, 2016. gada 30. novembris, plkst. 22.30
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/09/06 |Issue number=171 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)|Source file=paja1989n171_003_04 }} {{Source image|articles/417/077/417077.jpg}}{{Written by|Laima Lingiene}} {{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}} {{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}} {{About topic|23. augusts}}{{About topic|Baltijas ceļš}}{{About topic|PSKP CK 1989. gada 26. augusta paziņojums}}{{About topic|Baltijas republiku sadarbība}}{{About domain|Politika}} {{About person|A. Buracs}}{{About media|«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)}} {{About place|Viļņa}} {{About place|Latvija}}{{About place|Igaunija}}{{About place|Polija}}{{About place|Somija}}{{About place|Dānija}}{{About place|VFR}}{{About place|Ķīnas TR}}{{About year|1989}}28. augustā Viļņā notika Lietuvas Komunistiskās partijas CK XX plēnums, kur apsprieda PSKP CK paziņojumu par stāvokli Baltijas republikās. Lietuvas KP CK ir pārliecināta, ka nacionālās atdzimšanas laikā radies princips — «Lietuva bez suverenitātes — Lietuva bez nākotnes» — apliecinājis savu dzīvotspēju, guvis tautas atbalstu un turpmāk būs visu komunistu galvenais mērķis.
PSKP CK paziņojums uzmanīgi un ar apdomu tiek apspriests visā Lietuvā. Dominējošais viedoklis ir šāds: PSKP CK paziņojums destabilizē situāciju, saasina pamatnācijas un Lietuvas citu nacionalitāšu iedzīvotāju attiecības, rada negatīvu iespaidu par Baltijas republikām valstī un pasaulē. Unitāras lielvalsts princips — «atļaut» vai «aizliegt» — ir antidemokrātisks. PSKP CK paziņojumā teikts, ka Baltijas republikas, ejot uz savu neatkarību (starp citu — tādas ir to konstitucionālās tiesības), nokļūs katastrofālā stāvoklī. Vēršanās pie mātēm, kurām jārūpējas un jāraizējas par savu bērnu likteni, gluži vai noskaņo uz gaidāmu konfrontāciju.
Republikas augstskolās atgriežas akadēmiskās brīvības un pašcieņas gars. Viļņas Inženierceltniecības institūts un Šauļu Pedagoģiskais institūts jau apstiprinājuši savu statusu. Tikai pirms gada aizsākās sarunas par Vītauta Lielā universitāti, bet šodien tās auditorijās jau sēž studenti. Universitāte atdzima, pateicoties sabiedrības, ārzemēs dzīvojošo lietuviešu un republikas vadības atbalstam. Visi pirmkursnieki svinīgi zvērēja Vītauta Lielā universitātē iegūtās zināšanas veltīt Lietuvai.
 
 
<p style="text-align: right; ">'''LAIMA LINGIENE,'''</p><p style="text-align: right; ">izglītības un kultūras nodaļas korespondente</p>
16 760
labojumi
© 2012 Barikadopēdijas fonds. Idejas un nosaukuma autors - Andrejs Cīrulis. Citēšanas gadījumos atsauce uz Barikadopēdiju ir obligāta.
Publicēto materiālu autortiesības pieder to autoriem.