16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Sabaidīja ērģeles }} {{Written by|Vilma Jansone-Untenberga}} {{About topic|BARIKĀDES, 1991}} {{About topic|Barikādes, Doma laukumā, 1991}} {{About topic|Himna «Dievs, svētī Latviju!»}} {{About domain|Politika}} {{About person|Alma Muskate}} {{About person|Jānis Gavers}} {{About person|Ieva Akurātere}} {{About person|Igo (Rodrigo Fomins)}} {{About person|Alfrēds Rubiks}} {{About person|Kārlis Gailītis}} {{About person|Arturs Artūrs Irbe}} {{About person|Ilze Irbe}} {{About person|Aida Prēdele}} {{About person| Vaira Bitēna}} {{About person|Edgars Kaltenieks}} {{About person|Alma Muskate }} {{About place|Aizpute}} {{About place|Rīga}} {{About year|1991}}Aizputes trikotāžas cehs. Ir 1991. gada 14. janvāris. Kopš vakardienas Rīgā sākās barikāžu laiks. Arī ceha darbinieki pošas ceļā, tiek piemērītas gāzmaskas, kravātas ceļasomas. Izbraukšana plkst. 15 no pilsētas centrālā laukuma. Tas, ka būtu jābrauc tikai vīriem, mūsu sievas nenobiedē. Es pati nepošos, jo esmu pārliecināta, ka to darīs manas ģimenes vīrieši, un mans uzdevums ir viņus sapost ceļam. Bet izrādās, ka PMK, kur manējie strādā, ir sastādīts grafiks, kad kurš brauks, un mani vīrieši brauks vēlāk.
Visu izlemju ātri. Ir bez 10 minūtēm 15. Pase man ir līdzi, nedaudz naudas arī. Varu braukt. Piezvanu savējiem, ka aizbraucu uz barikādēm. Paķeru gāzmasku un esmu ar visiem kopā uz laukuma. Mūsu sievas attiecīgi saģērbušās ar rūtainām seģenēm, lielām somām. Nopietnām sejām viņas mani mierina, ka ēdamā pietikšot visiem.
