16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/08/30 |Issue number=166 |Page number=4 |Original title=Baltijas kara apgabala mācību centra virsnieku vēstule aicinājums Baltijas republiku sabiedrībai |Source file=paja1989n166_004_03 |Abstract=Baltijas kara apgabala mācību centra virsnieki lūguši republikas komjaunatnes Centrālajai Komitejai darīt zināmu plašākai sabiedrībai sava aicinājuma saturu. Šodien to publicējam. }} {{About topic|Karadienests Padomju Armijā}}{{About topic|PSRS karaspēka izvešana no Baltijas valstīm}}{{About domain|Politika}}{{About domain|Bruņotie spēki un karadarbība}}{{About place|Rīga}}{{About place|Olaine}}{{About place|Viļņa}}{{About place|Ķēdaiņi}}{{About place|Klaipēda}}{{About place|Kauņa}}{{About place|Elektrēni}}{{About place|Zarasai}}{{About year|1989}}Jums, kam līdz sirds dziļumiem rūp mūsu lielās, daudznacionālās sociālistiskās Dzimtenes likteņi,
Jums, Lielā Tēvijas kara, partijas un komjaunatnes, armijas un darba veterāniem,
Mēs neaizstāvam mundiera godu. Mēs ļoti asi pārdzīvojam visus mēģinājumus apkaunot Padomju Armiju, izstumt to ārpus padomju sabiedrības, radīt tautā naidu pret to. Kāpēc?! Vai tāpēc, ka mūsu padotie — kareivji un seržanti — neraugoties ne uz ko, nav atstāti tukšā? Vai tāpēc, ka jauniesauktie armijā tiek ļoti silti un sirsnīgi sagaidīti?
Būtu jūs ielūkojušies acīs skolu absolventu, profesionāli tehnisko mācību iestāžu, tehnikumu audzēkņiem! Kādas slāpes pēc siltuma, kāda cerība, labestība tajās lasāma! Taču ne tikai tas. Tās pauž arī gaidas pēc aizstāvības. No kā? No tā paša «veterānisma», kas viņiem nedod mieru civilajā dzīvē. Rīgas 9., 13., 40. skolā. , Olaines 35. VPTS. , Viļņas 6. VPTS. , Ķēdaiņu 27. PTV. , Klaipēdas 14. PTV, Kauņas politehnikumā. , Zarasu 82. PTV. , Elektrēnu 39. PTV. , Viļņas vieglās rūpniecības tehnikumā un elektromehāniskajā tehnikumā, Tallinas jūrskolā. Daudzās citās Baltijas republiku mācību iestādēs. Ņirgāšanās par pirmkursniekiem, par jaunāko kursu audzēkņiem, naudas izspiešana, pirmsiesaucamo un jauniesaucamo cilvēka cieņas pazemošana, sistemātiska piekaušana — mēs varam vēl turpināt to faktu uzskaitījumu, kurus mums darījuši zināmus bijušie un tagadējie jauniesauktie. Vai jūs to zināt? Un, ja zināt, kāpēc tad klusējat? Kāpēc tad neceļat trauksmi? Šis civilās dzīves «veterānisms» taču lien iekšā kareivju kazarmās, karavīru kolektīvos. Un mums, virsniekiem, nākas vieniem pašiem skaust to ārā, nejūtot itin nekādu atbalstu ne no civilajām partijas un komjaunatnes organizācijām, ne padomju un tiesību sargāšanas orgāniem, ne sabiedrības.
Mokoši ir klausīties jauno kareivju stāstījumus, kā viņiem pirms iesaukšanas armijā skolu kopmītnēs likts par rubli nopirkt… ķieģeli, bļaut zvēra balsī, «meklēt mīnas», tas ir, zem gultām izmētātas netīrās zeķes un citas lietas un atradušiem raksturīgi iesvilpties… Dzirdēts arī par citādiem spīdzināšanas paņēmieniem, kas liek nodrebināties. Tātad — vai armija viena pati vainīga, ka pastāv «veterānisms», ka tiek pazemota cilvēka cieņa, apsmieta personība?
