16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
310774
,nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article|Article in=Cīņa|Published on=1990/10/13|Issue number=189|Page number=1|Original title=Cilvēki — tas ir galvenais|Source file=cina1990n189_001_06|Abstract=PSRS Augstākās Padomes ceturtā sesija. PSRS Tautas deputāta Viktora Alkšņa runa PSRS AP palātu kopējā sēdē 1990. gada 25. septembrī}} {{Written by|Viktors Alksnis}} {{About topic|Republikas saimnieciskais aprēķins}} {{About topic|Savienības līgums (PSRS)}} {{About topic|Neatkarības vēlme un pieprasīšana}} {{About year|1990}}<p style="text-align: right;">'''V. Alksnis''', PSRS Tautas deputāts, pulkvedis, karaspēka daļas vecākais inženieris inspektors, Rīgas pilsēta</p>
Godājamo biedri priekšsēdētāj, godājamie biedri deputāti! Nedaudz novirzoties no tēmas, es gribētu iebilst iepriekšējam runātājam. Šodien šeit tika izvirzīts jautājums par A. Solžeņicina rakstu. Tas izraisījis neviennozīmīgu reakciju, bet tie ir tikai gaidāmā negaisa pirmie vēstneši, kurā vainojami daudzi no klātesošajiem.
Kad es dzirdu, arī no šīs tribīnes, runas par tā saucamo rusifikāciju, man kļūst sāpīgi. Savas dzimtās pilsētas Rīgas ielās redzu norautās plāksnītes ar uzrakstiem krievu valodā. Bet ilgus gadus pilsētā visi uzraksti tika dublēti: plāksnīte — latviešu valodā, tai blakus cita — krievu valodā. Un tā bija rusifikācija. Bet tagad — nacionālā atdzimšana: nav plāksnīšu ar uzrakstiem krievu valodā, palikušas tikai to pēdas. Izprotu, ko jūt tie krievu cilvēki, kas dzīvo Latvijā, kā viņi visu pārdzīvo un kāda var būt viņu attieksme pret tā saucamo nacionālo atdzimšanu.
To mēs izjutām arī attiecībā uz sevi. Tā saucamā nacionālā atdzimšana pārvērtusies par parastu nacionālismu, turklāt vēl karojošu. Toties daudz tiek runāts it kā tautas vārdā, tas tiek pasniegts kā objektīvs process: sak, tur neko nevar līdzēt. Bet kāpēc šīm tautām neviens neprasa? Kāpēc neprasīja Igaunijā, kad tur tika izvirzīts jautājums sakarā ar referendumu? Mēs Latvijā divu mēnešu laikā savācām 400 000 vēlētāju parakstu. Parakstījās cilvēki, vecāki par 18 gadiem, norādīja mājas adreses. Bet tas, jāsaka, nav tik vienkārši, jo daudzi aiz bailēm atteicās.
Tika savākti 400 000 parakstu (bet Latvijā ir 1,9 miljoni vēlētāju), un, kā jūs domājat, vai kāds gatavojas rīkot referendumu par Latvijas likteni? Nē, demokrātija beigusies. Par nacionālo atdzimšanu šeit vairs neviens nerunā. Nodibināta stingra nacionāla diktatūra. Un tāpēc es aicinātu uzmanīgāk izturēties pret līdzīgām lietām. Mani satrauc krievu tautas «iešūpošanās». Sāpīgi aizskar diskusijas par valsts valodu. Šeit vērojams ļaunums.