Izmaiņas

Mēs redzējām, kādi notikumi bija bijuši Lietuvā. PSRS armija ieņēma televīziju, tika izmantoti tanki, bija daudz upuru. Tam bija liela nozīme, lai mēs saprastu to, ka mums arī ir jāaizstāvas, jo tikai tādā veidā mēs varam pasaulei, apkārtējiem un arī paši sev parādīt, ka mēs esam spējīgi un gribam aizstāvēt savu valsti, sava teritoriju, savas iestādes, savus cilvēkus.

Bija vienotības, kopības izjūta, sēžot kopā pie ugunskuriem, dzerot tēju un runājoties. Mēs bijām gatavi aizstāvēt cits citu. Saviļņojoša kopības izjūta, pozitīvas emocijas, ka esam visi kopā, runājam par vienu lietu, esam gatavi darīt vienu darbu. Tas bija spēcīgs emocionāls saviļņojums.

Jā, TF savu ir paveikusi. Neatkarības gados tās nozīme pamazām zuda. Tad sāka veidoties sabiedriski politiskās organizācijas, partijas. TF bija vienotājspēks. Kad tika pasludināta Latvijas neatkarība, TF sagrupējās pa interesēm, pa dažādām partijām.

Mēs daudzus gadus dzīvojām padomju laikā, bijām pieraduši pie citādas dzīves, kad lielai daļai cilvēku ne par ko nebija jādomā. Visiem bija darbs, garantēta alga, nekādu problēmu nebija, bet tagad mainījusies visa sistēma. Mēs ejam uz tirgus ekonomiku. Tā jau daļēji izveidojusies, katram ir jādomā par sevi. Cilvēkiem grūti pierast, liela daļa nebija gatava tam, ka būs jāsastopas ar grūtībām. Nevar būt uzreiz labi, ir jābūt pārejas periodam. Tomēr dzīve pamazām nostabilizējas. Valdība pieļāva kļūdas, jo nebija īpaši no kā mācīties. Cilvēkos ir pesimisms, jo daudziem dzīve ir kļuvusi sliktāka, bet tai pašā laikā ir cilvēki, kuriem dzīve ir uzlabojusies. Arī man, jo es varu mierīgi strādāt savu darbu, nodarboties ar savu biznesu, labi pelnīt, būt apmierināts ar to. Citi, kuri pieraduši pie rutīnas, ka nekas īpašs nav jādara, ka vienmēr saņems algu, tiem ir sliktāk. Dzīve ir kļuvusi dārgāka, bet es domāju, ka tas ir neizbēgams laiks, kam jāiziet cauri. Es domāju, ka jaunajai paaudzei būs labāks atalgojums, varēs dzīvot labi, nebūs problēmu. Taču viss uzreiz nevar izmainīties, to pierāda pasaules prakse. Jābūt ir reālistiem un jāapzinās, ka ir jāpiecieš grūtības. Ne jau par velti TF bija teiciens: "Labāk ar vīzēm kājās, bet brīvā Latvijā!" Tad runāja savādāk, gribēja neatkarību, brīvību. Nedomāja par to, vai būs bagāti. Tagad laiki mainās, vairāk domā par materiālajām vērtībām. Pamazām viss ieies savās sliedēs, dzīve sliktāka nekļūs.