16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
PSRS Tautas deputāti atgriezās savās mājās. Vieni — kā uzvarētāji, otri — kā zaudētāji. Lielā impērija padomju republiku savienības formā beidza pastāvēt 1991. gada decembrī — trīsarpus mēnešus vēlāk nekā no šīs savienības juridiski korekti atbrīvojās Latvija, Lietuva un Igaunija. Un, ja tas tā notika, neskatoties uz 1991. gada janvāra provokācijām, kad prettiesiski noskaņotā padomju ģeneralitāte spieda Gorbačovu pašnāvnieciski nodot savas reformas un parlamentārismu, tad šis juridiskais korektums ir ari milzīgs pirmā alternatīvi ievēlētā padomju parlamenta panākums. Pateicoties reformām un atklātībai (jeb «glasnostj»), oficiāli tika iedibināts parlamentāro diskusiju mehānisms, kas likvidēja cenzūru un ļāva publiski apspriest problēmas, kas vēl nesen bija tabu — pašas valsts uzbūves pamatu pamatus.
Pirmie parlamentārieši, kurus tauta ievēlēja 1989. gada pavasarī, arī šodien ir pateicīgi par uzticību viņiem. Jo šie divarpus gadi, kurus mēs pavadījām PSRS parlamentā, ir mūsu gods. Ar savu rīcību Kremlī mēs novērsām plašu asinsizliešanu vienā sestdaļā zemeslodes, kur bruka milzīgas valsts balsti. Parlamentārais ceļš izrādījās pats tīrākais un drošākais. Ja mēs skaidrojam jēdziena parlementaire (franču vaival.) izcelsmi, tad redzam, ka šis parlementaire ir «persona, ko viena no karojošām pusēm pilnvarojusi vest sarunas ar otru pusi». Mēs, Tautas frontes atbalstīto vēlēšanu PSRS Tautas deputāti, Maskavā tieši to arī darījām. Jau no pašām pirmajam parlamentārisma stundām mēs būtībā vedām sarunas ar «otru pusi», lai nevienam tajā lielajā laikā, visas tautas lielo ideju laikā, nebūtu jākaro. Parlamentārisma karogs Baltijā ir uzvarējis. Ticēsim, ka uz mūžīgiem laikiem. Šajās zemēs nevienam nekad vairs nebūs jākaro.
1.—16.07.2001.
''(No grāmatas [[Tas bija tautas laiks (2001)|«Tas bija tautas laiks»]], Rīga, «Antēra», 2001., 6.–15. lpp.)''
