16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
147525
,nav labojuma kopsavilkuma
|In section=No piektdienas līdz piektdienai
|Source file=paja1988n022_002_02
}}{{Source image|Abstract=articles/147/525/147525.jpg}}{{Written by|Benita Brila}}{{About topic|Vides aizsardzība, ekoloģija}}{{About topic|Oktobra monuments Republikas laukumā, 1988}}{{About topic|Latvijas Nacionālā bibliotēka - V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēka}}{{About topic|Metro}}{{About domain|Tirdzniecība}}{{About domain|Vides aizsardzība}}{{About person|A. Tirzmale}}{{About person|Jānis Sudrabkalns}}{{About person|A. Aizpurietis}}{{About person|Veinberga}}{{About person|Jānis Porietis}}{{About person|A. Kalnarājs}}{{About person|J. Štrāls}}{{About person|Artūrs Snips}}{{About person|S. Šarkovskis}}{{About person|I. Riekstiņš}}{{About person|V. Berga}}{{About person|I. Celms}}{{About person|K. Ceipe}}{{About person|K. Deksnis}}{{About person|V. Rudenko}}{{About person|R. Rubīns}}{{About organization|I. Ulmane}}{{About place|Rīga}}{{About place|Sigulda}}{{About place|Maskava}}{{About place|Ļeņingrada}}{{About event|E1988011400}}{{About year|1988}}Kāpēc cilvēks ir tik jocīgs: Visas savas jūtas, Dziļākās un patiesākās, Uztic papīram, Parastam baltam papīram, Kas nespēj padomu dot, Ne mierināt mirklī grūtā? Jautājuma izteiksmē savu vēstuli beidz vidusskolniece Sandra no Stučkas rajona. To vaicā sev. Netieši – arī tam vairāk nekā pusotram tūkstotim «PJ» lasītāju, kuru vēstules esam jau saņēmuši jaunā gada pirmajā mēnesī. Tiesa, ne visas tās ir pašu slēptāko domu pilnas un ne visiem to rakstītājiem «PJ» ir vienīgā uzticamā persona. Un tomēr – ir cerība, ka daļa tā noskaņojuma, kas katrā konkrētajā brīdī strāvo cilvēkos, varbūt pat daļa sabiedriskās domas ar vēstuļu starpniecību nonāk arī mūsu redakcijā. «Runas ir garas, bet darbs ir īss, no runāšanas varas lasītājs žāvās trīs,» kādā no vēstulēm žurnālistei A. Tirzmalei 1957. gadā ironizēja J. Sudrabkalns. Skan gluži mūsdienīgi. Šķiet, cilvēki sāk pagurt no TIKAI emociju izvirdumiem, no vārdiem, kuriem neseko darbība. Arvien taustāmāka atnāk ikdiena. Tā parastā (?), par kuru runāt kādu laiku šķita nepieklājīgi. Taču tagad — neizbēgami nepieciešami. Vairāku autoru atgādinājumi un neizpratne par dažu preču deficītu. Jānis no Bauskas rajona lūdz, lai mēs «atklājam «firmas» noslēpumu — pasakām, kur var nopirkt bērnu zeķbikses». Bet noslēpuma nav — zeķbikses saviem bērniem meklējam un reizēm arī nopērkam «Bērnu pasaulē». A. Aizpurietis, atzīdams, ka kaut kā, protams, var izlīdzēties un paciest kafijas, zeķbikšu, zobu pastas trūkumu, raksta: «Bet rūgtums sirdī paliek. Tāpēc, ka jūti — ja vien gribētu, tas viss varētu būt. Bet, manuprāt, tā ir neizdarība. Varbūt arī — nevēlēšanās.» Valmierieti Veinbergu satraukusi rindkopa par iespējamo cenu paaugstināšanu lauksaimniecības produktiem (no intervijas ar LVU profesoru J.Porieti «PJ» 22.01.88.), kā arī par pasākumiem, kas būtu veicami, lai neciestu tie, kuriem mazas algas, pensionāri, daudzbērnu ģimenes u.c. Varbūt atceraties jaunās māmiņas Jogitas vēstuli, kurā viņa prasīja padomu, kā lai ģimene izdzīvo, ja dzīves dārdzība apsteidz algu pieaugumu.
Pensionāre I. V. pamāca Jogitu būt pieticīgai, tad viņa būšot apmierināta un beigu beigās — arī laimīga. Savukārt rīdziniece Kristīne R., atsaukdamās savai līdzaudzei, nenoliedz ne garīgumu, ne jūtas, taču paredz:
«Kāda gudra galva visam — nabadzībai, grūtai iztikšanai — pretim nostādīs laimi, mīlestību utt. Bet no tā mēs paēduši nebūsim un dzīvot arī nevaram. Lai cilvēki normāli dzīvotu, tomēr ir vajadzīga nauda.»