Izmaiņas

}}

{{Written by|Nikolajs Vorokuta}}

Cienījamie delegāti un domubiedri, draugi un tautieši! Man ir tas gods šajā forumā pārstāvēt Latgali, precīzāk — Daugavpili. Pirms manis uzstājās daudzi oratori, bet, manuprāt, viņu runas galvenokārt balstījās uz emocijām. Ļoti maz konkrētības. Es kā strādnieks un kā strādnieku pārstāvis runāšu viņu vārdā. Vispirms par ražošanu. Rūpniecība ir tā sfēra, tā nozare, kas ir jebkuras valsts kodols. Ja tā būs attīstīta, ja tā būs pietiekami augstā līmenī, tad par visu citu runāt būs viegli un brīvi, varēs pat dziedāt un deklamēt. Bet kamēr tā nav, mums jāatjauno šīs grūtās, tieši grūtās un cēlās, strādnieku profesijas prestižs. Mums jāstrādā kopā ar strādnieku šķiru, jo vēsture jau pierādījusi, ka inteliģence viena pati, bez kontakta un sadarbības ar strādniecību, nav spējusi realizēt nevienu revolūciju. Vienlaikus arī strādniecība nevar pastāvēt bez inteliģences. Tāpēc pamēģināsim šo grūto nastu nest kopā. ''(Aplausi.)''