16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/02/05 |Issue number=26 |Page number=1 |Original title=Tautas diplomātijas raunds Rīgā |Source file=riba1990n026_001_03 }} {{Written by|Valdis Bērziņš}} {{Written by|Ints Kalniņš}} {{About topic|Kalnu Karabahas problēma}} {{About topic|Latvijas Tautas fronte, LTF, tautas frontes citās PSRS republikās}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Bruņotie spēki un karadarbība}}{{About person|Dmitrijs Jazovs}} {{About person|Ilmārs Bišers}} {{About person|Mihails Gorbačovs}} {{About person|Vītauts Landsberģis}} {{About person|H. Hadži-Zade}} {{About person|S. Bagirovs}} {{About person|Dainis Īvāns}} {{About person|R. Veidemanis}} {{About person|D. Vartanjans}} {{About person|A. Manučarjans }} {{About person|A. Blejans}} {{About organization|PSRS Augstākā Padome}} {{About media|«Labvakar», TV raidījums}} {{About place|Armēnija}} {{About place|Azerbaidžāna}} {{About place|Kalnu Karabaha}} {{About event|E1990013100}} {{About year|1990}}Pēc Baltijas Padomes iniciatīvas Rīgā notika politiskas konsultācijas starp Armēnijas nacionālās kustības un Azerbaidžānas Tautas frontes pārstāvjiem, lai meklētu ceļus sprieguma politiskam noregulējumam Aizkaukāzā.
Pēc abu pušu vienošanās sarunās tika apspriests jautājums par armijas ievešanu Baku un citos Azerbaidžānas un Armēnijas rajonos, kā arī humanitāra rakstura problēmas, neskarot teritoriālās pretenzijas. Lai gan abu pušu vērtējumos ir zināmas atšķirības, armēņu delegācijas viedoklis jautājumā par to, ka karaspēks Baku ievests bezjēdzīgi, kad armēņu iedzīvotāju grautiņi jau vairs nenotika, sakrīt ar Azerbaidžānas TF pozīciju. Var saprast, ka jādod atbilstošs pretspars bruņotām grupām, kas cenšas nolaupīt ieročus un kara tehniku. Taču nav un nevar būt nekāda attaisnojuma no tālienes atsūtītā karaspēka (kā lai te neatceras asiņainos notikumus Tbilisi pērngada aprīlī!) pusnakts iebrukumam Baku nedēļu pēc (!) grautiņu sākuma. PSRS aizsardzības ministrs D. Jazovs armijas brutālo akciju centās izskaidrot kā pretsparu «teroristiem», kaut gan vairāk nekā simts bojā gājušo vidū bija ne mazums bērnu un sieviešu.
