Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Tautas diplomātijas raunds Rīgā

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Pēc Baltijas Padomes iniciatīvas Rīgā notika politiskas konsultācijas starp Armēnijas nacionālās kustības un Azerbaidžānas Tautas frontes pārstāvjiem, lai meklētu ceļus sprieguma politiskam noregulējumam Aizkaukāzā.

Pēc abu pušu vienošanās sarunās tika apspriests jautājums par armijas ievešanu Baku un citos Azerbaidžānas un Armēnijas rajonos, kā arī humanitāra rakstura problēmas, neskarot teritoriālās pretenzijas. Lai gan abu pušu vērtējumos ir zināmas atšķirības, armēņu delegācijas viedoklis jautājumā par to, ka karaspēks Baku ievests bezjēdzīgi, kad armēņu iedzīvotāju grautiņi jau vairs nenotika, sakrīt ar Azerbaidžānas TF pozīciju. Var saprast, ka jādod atbilstošs pretspars bruņotām grupām, kas cenšas nolaupīt ieročus un kara tehniku. Taču nav un nevar būt nekāda attaisnojuma no tālienes atsūtītā karaspēka (kā lai te neatceras asiņainos notikumus Tbilisi pērngada aprīlī!) pusnakts iebrukumam Baku nedēļu pēc (!) grautiņu sākuma. PSRS aizsardzības ministrs D. Jazovs armijas brutālo akciju centās izskaidrot kā pretsparu «teroristiem», kaut gan vairāk nekā simts bojā gājušo vidū bija ne mazums bērnu un sieviešu.

Domāju, ka daudz tuvāk patiesībai ir Azerbaidžānas TF pārstāvju viedoklis. Viņi atzīmēja, ka skaidri ir redzams situācijas destabilizācijas scenārijs, pēc kura vadās centrs, lai likumsakarīga liktos karaspēka ievešana Azerbaidžānā. Militārās akcijas galvenais mērķis — nepieļaut ļoti iespējamo TF uzvaru gaidāmajās Azerbaidžānas Augstākās Padomes vēlēšanās. Starp citu, kādā intervijā to netieši atzina arī D. Jazovs, kura darbību Aizkaukāzā, kā Armēnijas, tā Azerbaidžānas tautas kustību pārstāvji vērtē kā stāvokļa destabilizāciju. Karaspēka ievešana Azerbaidžānā TF vērtē kā militāras agresijas aktu, Azerbaidžānas suverēno tiesību rupju pārkāpumu, ko var uzskatīt par Maskavas brīdinājumu visām republikām, kuras tiecas uz lielāku patstāvību. Kā LTF domes sēdē uzsvēra I. Bišers, uz neatkarību ejams tikai parlamentārais ceļš. Pēc notikumiem Azerbaidžānā katastrofāli kritusies M. Gorbačova autoritāte un kompartijas loma republikā, par ko varējām pārliecināties pēc Baku iedzīvotāju izteikumiem TV pārraidē «Labvakar!».

Konflikts Kaukāzā lielā mērā ir staļiniskās nacionālās politikas radīts, taču «centrs» joprojām nav spējis (gribējis?) atrast konstruktīvu problēmas atrisinājumu. Kā preses konferencē teica Lietuvas pārbūves kustības «Sajūdis» priekšsēdētājs V. Landsberģis, Maskavas arsenālā joprojām galvenokārt ir tikai spēka paņēmienu krājums, kas var problēmu apslāpēt, bet ne atrisināt. Tas ir pa spēkam tikai šo zemju tautam savstarpējās sarunās, kuru organizēšanu uzņēmās Baltijas tautas kustību pārstāvji, jo stāvokļa destabilizācija Aizkaukāzā apdraud demokratizācijas procesu arī Baltijā.

Konsultāciju nobeigumā pieņemtajā paziņojumā atzīmēts, ka abu pušu — Azerbaidžānas Tautas frontes un Armēnijas nacionālās kustības pārstāvji ir vienis prātis, ka konflikta eskalacija ir pretrunā ar abu tautu interesēm, tāpēc jāpieliek maksimālas pūles, lai to noregulētu ar mierīgiem līdzekļiem. Tikšanās dalībnieki nosodīja ķīlnieku ņemšanas praksi un vienojās ne vēlāk kā 15. februārī sniegt pilnīgu informāciju par to varā esošajiem ķīlniekiem. Panākta vienošanās, lai līdz 1. martam tiktu atbrīvoti visi ķīlnieki. Līdz 25. februārim jāizveido pastāvīgi sakari starp Azerbaidžānas Tautas fronti un Armēnijas nacionālo kustību. Armēņu puse uzsvēra, ka svarīgs faktors situācijas stabilizēšanai reģionā ir Arcahas (Kalnu Karabahas) iedzīvotāju pašnoteikšanās tiesību, atzīšana. Azerbaidžāņu puse konstatēja, ka galvenais faktors stāvokļa normalizēšanā būtu Armēnijas atteikšanas no teritoriālām pretenzijām pret Azerbaidžāņu un pastavošo robežu atzīšanu.

Kopīgajā paziņojumā izteiktie viedokļi vēl jāizskata Armēnijas un Azerbaidžānas tautas kustību vadībām, un tikai pēc to apstiprinājuma dokuments iegūs savstarpēju saistību spēku.

Diemžēl jau vakar no Aizkaukāza pienāca ziņas, ka Azerbaidžānas teritorijā kādā no pierobežas rajoniem vietējā vara un armijas pārstāvji ar draudiem mēģinājuši padzīt armēņu ģimenes no viņu mājokļiem it kā viņu pašu drošības labad. Jācer, ka šis lokālais konflikts neradīs šķēršļus politisko konsultāciju turpināšanai un drīzumā Rīgā vai kur citur notiks sarunu otrais raunds.

No kreisās: Azerbaidžānas TF pārstāvji H. Hadži-Zade un S. Bagirovs, vidū: Baltijas Padomes locekļi V. Landsberģis, D. Īvāns un R. Veidemanis, pa labi: Armēnijas nacionālās kustības pārstāvji D. Vartanjans, A. Manučarjans un A. Blejans.

 

Valdis BĒRZIŅŠ

Inta KALNIŅA foto