16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article|Article in=Padomju Jaunatne|Published on=1989/02/14|Issue number=31|Page number=1|Original title=Kāds būs Valodu likums?|Source file=paja1989n031_001_03}}{{Written by|Inta Brikere}}{{Written by|V. Ozoliņa}}{{Written by|A. Arāja}}{{Written by|D. Arājs}}{{Written by|A. Veidemanis}}{{Written by|M. Tomšēvics}}{{Written by|R. Bērziņa}}{{Written by| I. Pomaskova}}{{Written by|V. Ziemelis}}{{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}{{About topic|Starpnacionālās attiecības}}{{About domain|Politika}}{{About domain|Valodniecība}}{{About place|Cēsis}}{{About place|Rīga}}{{About year|1989}}'''Lasu '''un vēlreiz pārlasu LPSR Valodu likuma projektu, un manas bažas aug augumā. Rodas tāds iespaids, ka ir noticis tā: solis uz priekšu, divi atpakaļ. Bet varbūt mans nemiers ir gluži nevietā? Neesmu ne juriste, ne mācīta tiesību zinātāja.
Ko nozīmē, piemēram, vārdi III sadaļas 2. nodaļas 9. punktā: «šīs valodas nepratējiem sēdēs un sanāksmēs tiesības lietot krievu vai pēc vienošanās kādu citu valodu»? Vai tas ir atkārtojums II sadaļas 8. punktam, ka, LPSR «rīkotajos kongresos, konferencēs, sēdēs, sanāksmēs un sapulcēs uzstājoties, runātāju valodas izvēle ir brīva»?
Turpretim '''otrajā daļā — izstrādāt tādu likumu par valodu lietošanu Latvijas Republikas pilsoņiem, kurš viennozīmīgi paustu latviešu valodas prioritāti gan valsts varas un pārvaldes orgānos, gan iestādēs un uzņēmumos, gan izglītībā, zinātnē un kultūrā''' (te es neskaitu pamatskolas izglītību dzimtajā valodā un nacionālo kultūras biedrību darbību).
<p style="text-align: right;">'''A. Veidemanis,'''</p><p style="text-align: right;">arhitekts</p><p style="text-align: center; ">***</p>
'''Divu''' valodu (latviešu un krievu) atzīšana par valsts valodu Latvijā nekam neder. Tāpat iestādēs un veikalos skanēs: «Vam čevo? Govoriķe po ruski!» Mūsu ģimeni 1941. gadā izveda uz Sibīrijas plašumiem. Neviens mums neprasīja, vai saprotam ko vai ne. Bija jāmācās krievu valoda, jo dzīvojām Krievijā. Bet tagad mēs dzīvojam savā zemē — Latvijā. Vai patiešām man arī šeit būs jārunā krieviski? Ja krievi dzīvo Latvijā, viņiem obligāti jāmācās latviešu valoda. Ja ne — lai brauc uz savu zemi! Domāju, ka valsts valoda savā zemē jānosaka pamatiedzīvotājiem, nevis kādiem iebraucējiem, viesiem. Latvijā jābūt vienai valodai — latviešu. Krievu valoda var būt starpnacionālai saziņai. Beidzot — vai tik ilgi jāgaida, līdz izlems, kādā valodā runāt un rakstīt Latvijā?
<p style="text-align: right;">'''M. Tomšēvics'''</p> <<p style="text-align: center; ">***</p> >'''Esam''' pret tādu Latvijas PSR Valodu likuma projekta redakciju, kādā tas publicēts, jo šajā Valodu likumā paredz ļoti lielas tiesības birokrātisko resoru aparātiem un migrantiem.
Likumam jābūt tādam, kas aizstāv Latvijas pamatnācijas prasības ievērot latviešu valodas statusu lietvedībā un visās sadzīves jomās.
