Izmaiņas

{{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Visapkārt runāja latviski }} {{Written by|Agnese Radžele}} {{About topic|BARIKĀDES, 1991}} {{About topic|Barikādes, mītiņš Daugavmalā, 1991}} {{About topic|Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs}} {{About topic|Sarkanbaltsarkanais karogs}}{{About domain|Politika}} {{About person|Māra Paspārne}} {{About year|1991}}Izvēlējos intervēt savu pirmo skolotāju, jo tieši tas, ka viņa brauca uz šīm barikādēm, man palicis visspilgtākajā atmiņā. Viņa mums bija kā mamma, un nu kādu dienu mēs bijām atstāti bez savas mammas, mēs jau bijām tik saprātīgi un sapratām, kas notiek, sapratām, ka ar mūsu mīļo skolotāju var atgadīties kaut kas ļauns. Mums bija stunda mūsu brīnišķīgajā reliģijas vēsturē jeb, kā mēs to toreiz saucām, ticības mācībā. Mēs visi lūdzām Dieviņu par Latviju, par to, lai ar mūsu skolotāju, kā arī paziņām un vecākiem nekas ļauns nenotiek. Es domāju, ka to sirsnību, to ticību, kas mums bija tajā lūgšanā, vienkārši nevar novērtēt. Nezinu arī, vai, ja tagad kas tāds notiktu, mūsu attieksme būtu tāda, jo toreiz mēs bijām mazāki un, lai arī sapratām, mēs to redzējām savādākām acīm, bērnu acīm. Un mūsu lūgšanā visi bijām patiesi un sirsnīgi, starp mums nebija liekuļu.