16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
724770
,nav labojuma kopsavilkuma
{{Speech |Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais |Published on=1988/10/08 |Original title=Silva Kaputikjana. Runa LTF 1. kongresā }} {{Written by|Silva Kaputikjana}} {{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}} {{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, I kongress}} {{About topic|Latvijas Tautas fronte, LTF, tautas frontes citās PSRS republikās}} {{About domain|Politika}} {{About person|Mihails Gorbačovs}} {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}} {{About place|Armēnija}} {{About place|Kalnu Karabaha}} {{About event|E1988100800}} {{About event|E1989022803}}{{About year|1988}} Dārgie draugi! Pie mums Tautas fronte, kura sākumā saucās vecāko padome, faktiski nodibinājās jau februārī — sakarā ar notikumiem Armēnijā, Kalnu Karabahā, kuri oficiālā valodā tiek dēvēti «Kalnu Karabaha un problēmas ap to». Vēlāk tā tika pārdēvēta par sabiedrisko padomi pārbūves atbalstam, tagad, pēc citu Tautas frontu parauga, tā saucas tāpat.
Pa šiem mēnešiem mēs nekādi nevarējām sakoncentrēties un savas rāmās balsis aizvadīt līdz tautas apziņai — tāpēc ka tauta atradās tādā stāvoklī, ka nespēja domāt nedz par pārbūvi, nedz ekoloģiju, nedz par ekonomiku, pat ne par valodu, kaut gan tieši šis jautājums allaž visus ir satraucis. Un tā mēs pagājušajā mēnesi sapulcējāmies, lai beidzot kaut nedaudz parunātu, lai pieteiktu sevi kā Tautas fronti. Mēs sapulcējāmies Zinātņu akadēmijas lielajā zālē, pasākumā piedalījās daudz cilvēku — Armēnijas zinātniskās un radošās inteliģences pārstāvji, tomēr sakoncentrēties nekādi nespējām. Ļoti daudz mūsu sirdīs bija dusmu. Tik daudzi notikumi bija risinājušies, tik daudz niknuma bija mūsos. Un mūsu sapulce pārvērtās mītiņā, demonstrācijā. Noslēgumā mēs uz Maskavu nosūtījām telegrammu, kura skanēja apmēram šādi: «Godājamais Mihail Sergejevič! Septiņus mēnešus ilgušais morālais terors, antiarmēniskā histērija, kuru visā valstī kurina centrālā prese un televīzija, klaji labvēlīgā attieksme pret Azerbaidžāņu, acīmredzamā iecietība pret noziedzniekiem — grautiņu rīkotājiem Sumgaitā un citos Azerbaidžānas rajonos, iedzinuši mūsu tautu — kura, lai noturētos pretī noziegumiem un duļķaino apmelojumu straumei, līdz pēdējai iespējai sakoncentrējusi visu savu gadsimtos krāto pacietību — stresa stāvoklī, no jauna izraisot mītiņus un streikus, pamudinot izmisušo jaunatni uz ilgstošiem sēdošiem un bada streikiem. Pēdējo skaits jau sasniedzis četrpadsmit, un tajos piedalās arī krievi, ukraiņi u. c. tautību jaunieši. Šie bruņutransportieru priekšā sēdošie streiku dalībnieki nodēvējuši sevi par nāviniekiem.