}}
{{Written by|Egons Rusanovs}}
Pateicoties LPSR IeM Labošanas darbu pārvaldes priekšnieka vietnieka pulkveža V. Zahara atsaucībai, sākot ar 1990. gada janvāri, republikas brīvības atņemšanas vietās pēc gandrīz piecdesmit gadu ilga pārtraukuma atsāksies Latvijas ev. luteriskās Baznīcas garīgās aprūpes darbs ar ieslodzītajiem. Par to, kā arī par citiem ļoti svarīgiem savstarpējās sadarbības un rīcības koordinācijas jautājumiem tika spriests, tiekoties ar pieminēto LPSR leM atbildīgo darbinieku un ar LPSR Prokuratūras daļas uzraudzlbal uzraudzībai par likumu ievērošanu labošanas darbu iestādēs priekšnieku vecāko tieslietu padomnieku J. Černoštanu. Svarīgākais šķiet tas, ka sarunas gaitā tika noārdītas savstarpējo aizspriedumu barjeras.
Neraugoties uz visai atšķirīgajiem viedokļiem par Latvijas penitenciārās sistēmas konceptuālajiem jautājumiem, secinājums par konfrontācijas izbeigšanu un par kopīgas atbildības nastas uzņemšanos par satraucošo situāciju ar noziedzības līmeni republikā kopumā bija visnotaļ viennozīmīgs.