Izmaiņas

|Source file=paja1988n188_001_02

}}

{{Written by|Elita Veidemane}}

{{About domain|Tautas izglītība}}

{{About domain|Vēsture}}

Viensvētdien laikrakstā «Cīņa» izlasīju apaļā galda sarunu par dažādiem mūsdienu skolas darba aspektiem. Tostarp — arī par vēstures mācīšanu. Viena no izteiktajām domām gan apbēdināja, gan pārsteidza, proti, par to, ka vēstures skolotāji diez vai būs tik patstāvīgi, ka tagad gribēs un varēs skolēniem skaidrot vēsturi jaunā un patiesā gaismā.

Kā mēs alkstam patiesības… To nesaku ar ironiju vai augstprātīgu pasmīnēšanu. Mēs patiešām alkstam pēc tās. Tikai ļoti bieži baidāmies, esam nebrīvi savā attieksmē pret īstenību. Iespējams, ar visu savu būtību to sapratīšu tad, kad meita man pavaicās: «Mamma, kas ir brīvība?» Es mirkli padomātu un atbildētu: «Brīvība ir pateikt patiesību.»

<p style="text-align: right; ">'''ELITA VEIDEMANE'''</p>