Ieiet

Partneri Komanda Par mums Kontakti Ziedojumi
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti

Izmaiņas

No Barikadopēdija

875490

Noņemts 1 baits, 2012. gada 8. novembris, plkst. 09.40
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article|Article in=Rīgas Balss|Published on=1990/01/08|Issue number=6|Page number=2|Original title=Vai dialogam ir alternatīva?|In section=LKP kongresu gaidot|Source file=riba1990n006_002_01|Abstract=LKP kongresu gaidot}}{{Written by|Mihails Afremovičs}}{{About topic|Pārbūve, perestroika, atklātums, glasnostj}}{{About topic|PSKP, LKP sabrukums, likvidācija}}{{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}}{{About topic|Interfronte, (IF), Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte}}{{About domain|Politika}}{{About person|Jānis Vagris}}{{About person|Ivars Ķezbers}}{{About person|Jānis Oherins}}{{About person|Mihails Gorbačovs}}{{About person|Arnolds Klaucēns}}{{About organization|LKP Centrālā Komiteja}}{{About organization|LKP Rīgas pilsētas komiteja}}{{About organization|Latvijas Komunistiskā partija (LKP)}}{{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}{{About organization|Interfronte, IF, Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte}}{{About year|1990}}'''''Konsolidācija -'''''<i>(lat. conselidatio, no consolidare — nostiprināt) personu, grupu, organizāciju, sabiedrisko spēku apvienošana, saliedēšana, lai pastiprinātu cīņu par kopīgiem mērķiem…</i>
'''''Īsā politiskā vārdnīca. Maskava. «Poļitizdat», 1987. g.'''''
&nbsp;
<p style="text-align: center; ">***</p>
&nbsp;
Daudziem komunistiem nav saprotams, ko domā tie Latvijas Komunistiskās partijas CK kritizētāji, kas to apsūdz liberālismā, iecietībā. Lūk, daži apdraudot partijas autoritāti, ar necieņu izsakoties par mūsu panākumiem, bet Centrālā Komiteja nesperot vajadzīgos soļus. Kas tad pēc šādu kritiķu domām būtu jādara Centrālajai Komitejai? Pieņemsim, šādu nepieņemamu aicinājumu autorus tiek ierosināts izslēgt no partijas. Bet ko tad darīt ar bezpartijiskajiem? Arī pret viņiem atrast kādus represīvus pasākumus? Liekas, tas partijas autoritāti nevairotu.
Vienmēr, kad atskan balsis par izstāšanos no PSKP, kad uzzini, ka dala daļa komunistu izstājas no partijas, neviļus jāuzdod jautājums: kāpēc? Bez iemesla taču nekas nemēdz notikt. Kur tad meklējams šis iemesls? Arī tas ir jautājums, kas prasa apspriešanu. Tātad diskusija nav kāda laipošanas mēģinājums, kāda iedomas, bet gan nobriedusi nepieciešamība.
Un vēl tāds aspekts. Pilsētas aktīva sanāksmē atskanēja balsis: neļausim partiju sašķelt pēc nacionālās pazīmes. Un tūlīt daži oratori pieprasa no Centrālās Komitejas aizvākt Vagri, Ķezberu un Oherinu. Vai tik te neiedarbojās tas pats bēdīgi slavenais princips?
&nbsp;
<p style="text-align: right; ">'''Mihails AFREMOVIČS'''</p>
16 760
labojumi
© 2012 Barikadopēdijas fonds. Idejas un nosaukuma autors - Andrejs Cīrulis. Citēšanas gadījumos atsauce uz Barikadopēdiju ir obligāta.
Publicēto materiālu autortiesības pieder to autoriem.