16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{About topic|PSRS tautas deputāts}}
{{About topic|Sarkanbaltsarkanais karogs}}
{{About topic|Kapi, kapsētas}}
{{About topic|Brāļu kapi}}
{{About domain|Politika}}
{{About person|Džordžs Bušs}}
No LTF pirmā kongresa prātā palikušas dažas spilgtas epizodes. Visi jau atceras to jūsmu un skaistumu, bet aizmirsuši, ka, pateicoties Mārtiņa Griguļa un vēl dažu aktīvistu rosībām dokumentu apspriešanas laikā, kongresa pirmā dienas otrā puse, bet – jo īpaši – otrās dienas pirmā puse izvērtās tāda kā milzīgu, pat naidpilnu ķīvēšanos. Ielas, veikali, kinoteātri, transports bija absolūti tukšs, visi sēdēja pie televizoriem vai staigāja ar tranzistoriem rokās. Bet mums kongresā negācijas sita augstu vilni. Visa tauta bija satraukta, bet kongresa delegāti viens pēc otra nāca pie manis un mudināja «kaut ko darīt». Un tad nu pirms kārtējā pārtraukuma man deva vārdu ārpus kārtas (parastam cilvēkam tikt pie vārda vispār bija gluži neiespējami!) un tad nu es emocionāli un nikni centos pārliecināt, kas radikāli jāmaina diskusiju gars. Tolaik man izsprukušais emocionālais sauciens «Beigsim skaldīt matus!» vēl tagad klejo pa politisko diskusiju gaiteņiem. Taču man pašam likās, ka es esmu runājis bišķiņ pa traku, un emociju līmenī to lietu kaut kā vajadzēja saglābt. Tik mīļi cilvēki un es šitā te baros un rājos. Un uzreiz pēc pārtraukuma es atkal devos tribīnē un ierosināju regulāri vienoties kopējās dziesmās. Tūdaļ arī visi kopā nodziedājām: «Strauja, strauja upe tecēj’». Amats bija rokā, un turpmāk, kā tik atkal sākās kādi nevajadzīgi strīdi, delegāti sauca – «Dziesmu, dziesmu!», un miers bija mājās.
Un otra epizode. Mēs taču visi dzīvojām pilnā pārliecībā, ka Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs būs Jānis Peters. Neviens pat uz sekundi šo pārliecību neapšaubīja. Un pēkšņi – viņš atteicās. Ne tik vien Kongresu namā, bet visā Latvijā iestājās šokējošs klusums. Prāts atteicās klausīt. Un tad Jānis Peters šim amatam ieteica Daini Īvānu. Un Dainis devās pie man blakus esošā mikrofona, lai… arī atteiktos. Es aiz šausmām gandrīz vai saļimu, pieskrēju pie Daiņa, sagrābu viņu aiz tā vēl ne slavenā kamzoļa, un, visai Latvijai redzot (to visu TV rādīja tiešraidē), kratīju, raustīju, visu vārdā solīju palīdzēt. Vēlāk Dainis man vairākkārt atzinās, ka, ja es būtu nebūtu viņu grābis aiz kamzoļa, viņš tik tiešām būtu atteicies.
Vēlāk divus gadus es biju Latvijas Tautas frontes Domes valdes loceklis, un, pēc Imanta Lancmaņa ierosinājuma Bauskas rajonā mani ievēlēja par PSRS Tautas deputātu no Latvijas Tautas frontes.
