16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Site news|Webpage=Www.diena.lv|Published on=2008/10/01|Url=http://www.diena.lv/vai-tas-ir-izdevigi-latvijai-629664|Original title=Vai tas ir izdevīgi Latvijai?|Abstract=Bijušais laikraksta "Padomju Jaunatne" galvenais redaktors}}{{Written by|Andrejs Cīrulis}}{{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}}{{About topic|Čatokvas konference Jūrmalā}}{{About topic|Pārbūve, perestroika, atklātums, glasnostj}}{{About topic|25. marts, 1988, 1989}}{{About topic|23. augusts}}{{About topic|14. jūnijs, 1987, 1988}}{{About topic|Himna «Dievs, svētī Latviju!»}}{{About topic|Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs}}{{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}{{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, dibināšana}}{{About topic|Radošo savienību plēnums 1988. gada 1. un 2. jūnijā}}{{About topic|PSRS tautas deputāts}}{{About topic|Sarkanbaltsarkanais karogs}}{{About domain|Politika}}{{About person|Džordžs Bušs}}{{About person|Mihails Gorbačovs}}{{About person|Dainis Īvāns}}{{About person|Artūrs Snips}}{{About person|Dzintra Krievāne}}{{About person|Inta Āboliņa}}{{About person|Māra Kiope}}{{About person|Arnis Šablovskis}}{{About person|Jānis Rukšāns}}{{About person|Valdis Turins}}{{About person|Eduards Berklavs}}{{About person|Boriss Pugo}}{{About person|Ilmārs Latkovskis}}{{About person|Aina Blinkena}}{{About person|Jānis Stradiņš}}{{About person|Gundars Daudze}}{{About person|Mārtiņš Grigulis}}{{About person|Jānis Peters}}{{About organization|«Helsinki-86»}}{{About organization|Vides aizsardzības klubs (VAK)}}{{About media|«Atmoda», laikraksts}}{{About media|«Padomju Jaunatne», laikraksts}}{{About place|Jūrmala}}{{About place|Bulgārija}}{{About place|Kazahija}}{{About year|1986}}{{About year|1987}}{{About year|1988}}Šajā virsrakstā es atgādinu to kritēriju, kas allaž tika uzdots Latvijas Tautas frontes Domes valdes sēdēs, kas tika veidota nostādne tajā vai citā jautājumā.
Jo tad, lūk, nebija svarīgi, vai tas ir izdevīgi vienam vai otram politiskajam vai ekonomiskajam grupējumam, vienai vai otrai privātpersonai, lai cik spoža vai priviliģēta tā nebūtu. Svarīgi bija tikai un tikai: vai tas ir izdevīgi, noderīgi, labi Latvijai? Tas tik tiešām bija tāds idealizēts laiks, kad tā domāja visi.
No LTF pirmā kongresa prātā palikušas dažas spilgtas epizodes. Visi jau atceras to jūsmu un skaistumu, bet aizmirsuši, ka, pateicoties Mārtiņa Griguļa un vēl dažu aktīvistu rosībām dokumentu apspriešanas laikā, kongresa pirmā dienas otrā puse, bet – jo īpaši – otrās dienas pirmā puse izvērtās tāda kā milzīgu, pat naidpilnu ķīvēšanos. Ielas, veikali, kinoteātri, transports bija absolūti tukšs, visi sēdēja pie televizoriem vai staigāja ar tranzistoriem rokās. Bet mums kongresā negācijas sita augstu vilni. Visa tauta bija satraukta, bet kongresa delegāti viens pēc otra nāca pie manis un mudināja «kaut ko darīt». Un tad nu pirms kārtējā pārtraukuma man deva vārdu ārpus kārtas (parastam cilvēkam tikt pie vārda vispār bija gluži neiespējami!) un tad nu es emocionāli un nikni centos pārliecināt, kas radikāli jāmaina diskusiju gars. Tolaik man izsprukušais emocionālais sauciens «Beigsim skaldīt matus!» vēl tagad klejo pa politisko diskusiju gaiteņiem. Taču man pašam likās, ka es esmu runājis bišķiņ pa traku, un emociju līmenī to lietu kaut kā vajadzēja saglābt. Tik mīļi cilvēki un es šitā te baros un rājos. Un uzreiz pēc pārtraukuma es atkal devos tribīnē un ierosināju regulāri vienoties kopējās dziesmās. Tūdaļ arī visi kopā nodziedājām: «Strauja, strauja upe tecēj’». Amats bija rokā, un turpmāk, kā tik atkal sākās kādi nevajadzīgi strīdi, delegāti sauca – «Dziesmu, dziesmu!», un miers bija mājās.
Un otra epizode. Mēs taču visi dzīvojām pilnā pārliecībā, ka Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs būs Jānis Peters. Neviens pat uz sekundi šo pārliecību neapšaubīja. Un pēkšņi – viņš atteicās. Ne tik vien Kongresu namā, bet visā Latvijā iestājās šokējošs klusums. Prāts atteicās klausīt. Un tad Jānis Peters šim amatam ieteica Daini Īvānu. Un Dainis devās pie man blakus esošā mikrofona, lai… arī atteiktos. Es aiz šausmām gandrīz vai saļimu, pieskrēju pie Daiņa, sagrābu viņu aiz tā vēl ne slavenā kamzoļa, un, visai Latvijai redzot (to visu TV rādīja tiešraidē), kratīju, raustīju, visu vārdā solīju palīdzēt. Vēlāk Dainis man vairākkārt atzinās, ka, ja es būtu nebūtu viņu grābis aiz kamzoļa, viņš tik tiešām būtu atteicies.
Vēlāk divus gadus es biju Latvijas Tautas frontes Domes valdes loceklis, un, pēc Imanta Lancmaņa ierosinājuma Bauskas rajonā mani ievēlēja par PSRS Tautas deputātu no Latvijas Tautas frontes.
