Ieiet

Partneri Komanda Par mums Kontakti Ziedojumi
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti

Izmaiņas

No Barikadopēdija

Vai tas ir izdevīgi Latvijai?

Pievienoti 77 baiti, 2013. gada 19. marts, plkst. 20.20
nav labojuma kopsavilkuma
{{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
{{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, dibināšana}}
{{About topic|Radošo savienību plēnums 1988. gada 1. un 2. jūnijā}}
{{About domain|Politika}}
{{About person|Džordžs Bušs}}
{{About person|Māra Kiope}}
{{About person|Arnis Šablovskis}}
{{About person|Jānis Rukšāns }}
{{About person|Valdis Turins}}
{{About person|Eduards Berklavs}}
Tie bija izcili notikumi, bet tajā laikā gandrīz vai izcils bija katrs «Padomju Jaunatnes» numurs.
Mūsdienās jau visi aizmirsuši, kā latviešu valoda kļuva par valsts valodu. Šis diskusijas kļuva aktuālas pēc vēsturiskā Radošo savienību plēnuma 1988.gada 1. un 2.jūnijā. Tā paša gada 7. jūlijā «Padomju Jaunatne» publicēja Ilmāra Latkovska rakstu «Sarkan-balt-sarkanais», 23. augustā pirmo reizi oficiālajā presē – padomju un vācu neuzbraukšanas pakta slepeno protokolu tekstu, bet 30. augustā – akadēmiķes Ainas Blinkenas rakstu «Par latviešu valodas statusu – esošo un vēlamo». Lasītājiem tika dots laiks – līdz 10.septembrim paust savu attieksmi, rakstot vēstules Latvijas PSR Augstākās Padomes Juridiskajai nodaļai un «Padomju Jaunatnei». Tika savākts 307 875 parakstu. Un tieši vienu dienu pirms Latvijas Tautas frontes pirmā kongresa vēl vecā sasaukuma Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma vēsturisko lēmumu, kas latviešu valodai piešķīra valsts valodas statusu. Tā bija liela svētku diena gan Ainai Blinkenai, gan visai «Padomju Jaunatnes» redakcijai.
30.septembrī publicējām akadēmiķa Jāņa Stradiņa apkopojumu «Nacionālās simbolikas lietā».
Tika darītas arī tādas lietas, kas tagad piemirsušās. Neviens vairs nezina, kā iesākās pašreizējais Nacionālās bibliotēkas projekts. Tas bija rezultāts «Padomju Jaunatnes» sadarbībai ar Ojāru Rubeni un Edvīnu Inkēnu («Labvakara» tad vēl nebija). Un tieši šo publikāciju un raidījumu iespaidā arī tapa arhitekta G.Birkerta Gaismas pils projekts, par ko tad uzreiz darījām zināmu saviem lasītājiem.
1988.gada 19.jūlijā «Padomju Jaunatnes» publicēja aicinājumu veidot Latvijas Tautas fronti. Man bieži pārmet, ka es atteicos publicēt pirmo aicinājumu un gudro visādas zemtekstus. Tur nekādu zemtekstu nav. Gluži vienkārši – daudzi no parakstītājiem tolaik plašākai sabiedrībai nebija pazīstami. Un vēl – politiskās situācijas ziņā kādas dienas bija jāpagaida. Tas jau nebija tik vienkārši. Redaktors katru dienu tika saukts uz LKP Centrālo Komiteju, kur mani lamāja vienā laidā. Katru avīzes numuru iepriekš lasīja cenzūra, kam bija stingri priekšraksti par to, ko aizliegts publicēt. Kā par nelaimi, tas pirmais aicinājums bija uzrakstīts tā, ka tieši tajā brīdī tā publicēšana bija neiespējama. Bet situācija jau mainījās katru dienu. Un tad pienāca tas 19.jūlijs, kad es varēju nodrukāt šo aicinājumu veidot Tautas fronti. Un neviens cits arī to nevarētu publicēt kā tikai un vienīgi «Padomju Jaunatne». Jā, tajā brīdī to nevarēja neviens cits. Pat, ja gribētu.
Esmu piedalījies visās LTF dibināšanas komitejas sēdēs. 8. septembrī mēs publicējām Latvijas Tautas frontes Programmas projektu, bet 9. septembrī – Statūtu projektu, kas tūdaļ tapa par visas tautas apspriešanas objektu.
16 760
labojumi
© 2012 Barikadopēdijas fonds. Idejas un nosaukuma autors - Andrejs Cīrulis. Citēšanas gadījumos atsauce uz Barikadopēdiju ir obligāta.
Publicēto materiālu autortiesības pieder to autoriem.