Izmaiņas

{{Pirmās lapas raksts |Tēma=Latviešu valoda, Likums par valsts valodu |Rubrika=Latviešu valoda kā valsts valoda |Raksta numurs=760261 |Virsraksts=Juris Borzovs: Latviešu valoda, Likums par valsts valodu |Anotācija=Latviešu valoda nu pasludināta par valsts valodu. Uzskatu, ka tas ir pirms daudziem desmitiem gadu pieļautās kļūdas labojums, tāpēc — taisnīgs akts. Tomēr ar pasludināšanu vien vēl ir daudz par maz. Nepieciešams likums, kas detalizēti noteiktu latviešu un citu valodu lietošanas kārtību Latvijā. Ceru, ka mūsu Augstākā Padome drīzumā šādu likumu pieņems. Tomēr ar likuma pieņemšanu arī par maz — jārada praktiskas iespējas valodas ērtai lietošanai. Sākot ar tik pašsaprotamām lietām kā mācību grāmatas, speciāli apmācīti skolotāji, valodas pašmācības līdzekļi, masveidā pieejamas rakstāmmašīnas ar latviešu alfabētu un beidzot ar nesalīdzināmi sarežģītākām — latviešu alfabēta pielāgošanu elektronskaitļotājiem}}

{{Pirmās lapas raksts |Tēma=LATVIJAS_TAUTAS_FRONTE,_LTF |Rubrika=LATVIJAS TAUTAS FRONTE |Raksta numurs=807871 |Virsraksts=Juris Bojārs: Brīvību rīt ne vēlāk kā uz brokastu laiku! |Anotācija=Šodien mūsu republikas konservatīvie spēki, no vienas puses, var sajūsmā berzēt rokas, jo patlaban latviešu vai, tikpat labi var arī teikt, Latvijas demokrātiski noskaņotā sabiedrības daļa ir tiktāl sašķelta  kā vēl nekad pēdējos gados. No otras puses, konservatoriem ir pamats būtiskam satraukumam, jo parlamentārā frontē tie cietuši neapšaubāmu sakāvi. Turklāt, ja šķeltniecība pārsvarā radusies to sabiedriskās aktivitātes formu darbības rezultātā, kurus juridiskajā zinātnē dēvē par tiešo demokrātiju (mītiņi, demonstrācijas, masu sapulces, stihiskas sabiedriskās kustības), tad konservatīvie un pat reakcionārie spēki plašā frontē ar jaunpieņemto likumu spēku atspiesti atpakaļ galvenokārt parlamentārisma darbības rezultātā kā PSRS, tā arī Latvijas mērogā.}}