Birokrāti, developer, forumadmin, Interfeisa administrators, Administrators (Semantic MediaWiki), Curators (Semantic MediaWiki), Administratori, Widget editors
1 881
labojums
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
Šodien, 9. februārī Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar vietnes „Barikadopēdija”  autoriem un veidotājiem, kā arī rakstnieci Marinu Kosteņecku, lai iepazītos ar jaunizveidotā vēsturisko materiālu apkopojuma satura principiem un turpmākās attīstības perspektīvām.</span><br/></div><div style="text-align: justify; "><br/></div><div style="text-align: justify; "><span style="font-family:georgia,serif"></span><span style="font-family: georgia, serif; ">Vienlaikus sarunas dalībnieki ar Valsts prezidentu dalījās viedokļos par barikāžu laika īpašo nozīmi, idejām un mērķiem, kā vārdā dažādu tautību cilvēki līdzās latviešiem gāja uz barikādēm un bija gatavi aizstāvēt Latvijas valstisko neatkarību. „Apkopojot tā laika faktu materiālus un publikācijas ir nepārprotami redzams, ka pirms vairāk kā divdesmit gadiem barikāžu dalībniekus vienoja cerība un ticība tam, ka kopīgiem spēkiem izdosies izveidot plaukstošu valsti, kur visiem būs labi dzīvot. Diemžēl, šo gadu laikā ir notikusi novirzīšanās no šīs galvenās ass un daudzi tolaik lojālie cittautieši ir sajutuši vilšanos, atstumtību un nejūtas piederīgi šai valstij,” pauda sarunas dalībnieki.</span><br/></div><div style="text-align: justify; "><br/></div><div style="text-align: justify; "><span style="font-family: georgia, serif; "></span><span style="font-family: georgia, serif; ">Rakstniece M. Kosteņecka, augstu novērtējot vietnes veidošanas ideju un tajā ieguldīto darbu, aicināja autorus neapstāties pie padarīta, bet dot iespēju ar to iepazīties arī krievu valodā lasošiem cilvēkiem, pārtulkojot to un papildinot ar barikāžu laikā krieviski iznākošo laikrakstu publikācijām, kurās tolaik tika pausts atbalsts Latvijas valstiskai neatkarībai. „Šobrīd ir ļoti svarīgi pateikt krieviem, ka viņi visi nav ''lindermaņi'', ka latvieši tic cittautiešu lojalitātei un patiesi novērtē to laiku, kad plecu pie pleca bija uz barikādēm,” uzsvēra M. Kosteņecka.</span></div><div style="text-align: justify; "><br/></div><div style="text-align: justify; "><span style="font-family:georgia,serif"></span><span style="font-family: georgia, serif; ">Vietnes „Barikadopēdija” galvenais redaktors Andrejs Cīrulis, iepazīstinot Valsts prezidentu ar vietnes saturu, uzsvēra, ka mūsdienu politiķi varētu mācīties no Latvijas Tautas Frontes (LTF) laika politiskās atbildības paraugiem, kad par ikvienu pasākumu un notikumu, ko organizēja LTF, tā arī uzņēmās pilnu atbildību par notikušā sekām. Savukārt, runājot par šobrīd aktualitāti ieguvušajiem integrācijas jautājumiem, A. Cīrulis atsauca atmiņā 1988. gada decembrī notikušo Latvijas Tautu pirmo forumu, kura mērķis bija saliedēt Latvijā dzīvojošos dažādu tautību cilvēkus un veicināt viņu piederības sajūtu Latvijai. A. Cīrulis izteica ierosinājumu šī gada nogalē organizēt otro Latvijas Tautu forumu.</span><br/></div><div style="text-align: justify; "><br/></div><div style="text-align: justify;  "><span style="font-family: georgia, serif; "></span><span style="font-family: georgia, serif;">Valsts prezidents pateicās sarunas dalībniekiem par vietnes veidošanā ieguldīto darbu un ierosinātajām idejām, uzsverot, ka šobrīd Latvija ir izšķirīgu pārmaiņu un lēmumu priekšā, kas noteiks mūsu valsts turpmāko ekonomisko un politisko attīstību.</span></div></div></div><p style="text-align: right"></p><p style="text-align: right">[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605 art_id=19095 http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605 art_id=19095]</p><p style="text-align: right"></p><p style="text-align: right">[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=601 type=image id=2115 http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=601 type=image id=2115]</p><p style="text-align: center"></p><p style="text-align: center">***</p>'''Marinas Kosteņeckas runa debatēs'''
'''Marinas Kosteņeckas runa debatēsLatvijas Tautu forumā 1988. gada decembrī'''
''Uz Latvijas Tautas forumu 1988. gada decembrī man ar pūlēm izdevās tikt kā viesim. Būtu man bijis delegāta mandāts, es varētu pretendēt kaut vai uz piedalīšanos debatēs, bet tāpat jau bija pierakstījušies pāri par simt runātāju no delegātiem, kur nu lai viesis tiktu līdz tribīnei! Tomēr, paļaudamās uz brīnumu, es mājās sagatavoju uzstāšanos. Un brīnums notika. Man atļāva runāt debatēs, un es paguvu pateikt to, ko man ļoti vajadzēja pateikt visām Latvijas tautām tieši tobrīd, sarežģītajos starpnacionālo attiecību saasināšanas apstākļos.'' *
Protams, pirms 15 gadiem iziet uz laukuma un skaļi pasacīt, ko domājam, bija ne tikai bail, bet arī neiespējami. Šodien izejam. Pasakām. Un pārsteigumā atklājam, ka cits citu pilnīgi nesaprotam. Iemesls nekādā ziņā nav meklējams valodas barjerā, bet gan tajās melu metastāzēs, kas gadu desmitiem ilgi mērķtiecīgi kropļoja mūsu apziņu. Mēs visi esam sava laika un sistēmas produkts, bet attīrīšanās no meliem nevar nākt no ārienes, tai jāsākas no iekšienes, no mums katra individuāli. Un princips, ko Solžeņicins pasludināja pirms piecpadsmit gadiem: „Lai arī meli ir pārklājuši visu, lai meli valda par visu, taču lai NEVALDA CAUR MANI!” – šodien skan tikpat aktuāli kā stagnācijas laikos.
