9 362
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
m
Text replace - "Latvijas tautas frontes, LTF " to "Latvijas Tautas frontes, LTF, "
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/11/11 |Issue number=215 |Page number=1 |Original title=«Esmu darījis savu darbu» |In section=Saruna pirms partijas rajona komitejas biroja vēlēšanām |Source file=paja1988n215_001_04 |Abstract=Raksts par Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu }} {{Written by|I. Riņķe}} {{Written by|J. Johansons}} {{About topic|Latvijas tautas Tautas frontes, LTF , dibināšana}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Rūpniecība}} {{About domain|Tautsaimniecība}} {{About person|Andris Bērziņš}} {{About person|Kārlis Markss}} {{About person|Frolovs}} {{About organization|Latvijas Komunistiskā partija (LKP)}} {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}} {{About place|Valmiera}} {{About year|1988}} Par kandidātu LKP Valmieras rajona birojam izvirzīts arī ražošanas uzņēmuma «Elektrons» direktors Andris Bērziņš. Rajona iedzīvotāji diemžēl nepietiekami pazīst šo enerģisko un asi domājošo cilvēku. 1971. gadā absolvējis RPI Radiotehnikas fakultāti, viņš jau desmito gadu vada «Elektrona» Valmieras uzņēmumu. 1987. gada rudenī iestājies LVU Ekonomikas fakultātē. A. Bērziņš to pabeidza dažos mēnešos (!). Šobrīd — paralēli tiešajam darbam — viņš ir arī LVU Politiskās ekonomijas katedras aspirants. Nesen A. Bērziņš atteicis piedāvāto republikas sadzīves pakalpojumu ministra vietnieka amatu.
'''A. Bērziņš:''' — Esmu darījis savu darbu pēc labākās pārliecības, ne ar vienu īpaši «nesaskaņojoties», un neesmu arī traucēts. Pats paralēli veikdams strādnieka darbu, uzņēmuma ražošanas sistēmu veidoju ne tikai no vadītāja, bet arī no strādnieka pozīcijām. Virzību uz nomas principu sākām jau 1985. gadā — izstrādājām noteiktu normatīvu, kas jāiemaksā valstij, pārējā pelņa paliek pašu sadalei. Devu iespēju strādāt, darbus arī savienojot, strādāt ārpus darba laika (tagad tas ir fiksēts likumos). Pēc principa: kas strādā, tas var arī nopelnīt. Bet izrādās, ka cilvēkam nav vajadzības strādāt, lai nopelnītu, — kāpēc par trīssimt rubļiem (pērn vidējā izpeļņa «Elektronā» bija 304 rubļi) jāpūlas, ja citur divus simtus iespējams saņemt gandrīz bez pamatīga darba? Jūtu, ka pašreizējā vietā savas iespējas esmu jau izmantojis, tāpēc pievērsos aspirantūrai politiskajā ekonomijā.
