Ieiet

Partneri Komanda Par mums Kontakti Ziedojumi
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti

Izmaiņas

No Barikadopēdija

953369

Pievienoti 1 278 baiti, 2012. gada 19. maijs, plkst. 08.45
nav labojuma kopsavilkuma
Vienprātību (viennozīmīgu attieksmi un vērtējumu) nemeklējiet — gaužām neviendabīgs, pat pretrunīgs šodien ir jēdziens — komjaunatne. To nu beidzot nevairāmies atzīt. Bet vēstulēs, pat viskaismīgākajās un apliecinošākajās, aiz dažbrīd itin brašā optimisma dziļi jaušama pagājušā un arī tagad dzīvojamā laika traģika. Ceram, ka mēģināsit uztvert arī šīs nepateiktās (pateikt negribētās?) nianses.
'''Gribu''' mazliet pastāstīt par sevi, un jūs sapratīsit, ko es domāju par komjaunatni.
VĻKJS iestājos tikai tāpēc, ka pēc plāna bija pienācis laiks kādu uzņemt. Vēlāk, mācoties profesionāli tehniskajā skolā, man radās pārliecība, ka gan es bez komjaunatnes, gan komjaunatne bez manis varētu itin labi iztikt. Ejot dienestā, kara komisariātā uz jautājumu, vai esmu komjaunietis, atbildēju noliedzoši. «Tas nekas,» tur pateica, un pēc dažām minūtēm par komjaunieti pret paša gribu kļuvu otrreiz. Pēc dienesta piespiedu kārtā vajadzēja stāties VĻKJS uzskaitē. Saņēmu uzskaites kartīti. Kopā ar biedra karti, kurā pēdējais ieraksts izdarīts pirms 31 mēneša, tā joprojām glabājas pie manis. Darbavietā par šiem dokumentiem pat nepainteresējās. Biedra nauda gan bija jāmaksā obligāti. Tā tas turpinājās mazliet vairāk nekā gadu… Es smagi cietu avārijā. Tagad esmu 1. grupas invalīds, kas zaudējis draugus un arī pēdējo saikni ar komjaunatni.<p style="text-align: center; ">***</p>
Ļoti ceru izveseļoties, taču trešo reizi komjaunatnē laikam gan nestāšos.
Veiksmi vēlot<span style="font-size:medium;">'''Gribu'''</span> mazliet pastāstīt par sevi, ar cieņu —un jūs sapratīsit, ko es domāju par komjaunatni.
ARNIS BauskāVĻKJS iestājos tikai tāpēc, ka pēc plāna bija pienācis laiks kādu uzņemt. Vēlāk, mācoties profesionāli tehniskajā skolā, man radās pārliecība, ka gan es bez komjaunatnes, gan komjaunatne bez manis varētu itin labi iztikt. Ejot dienestā, kara komisariātā uz jautājumu, vai esmu komjaunietis, atbildēju noliedzoši. «Tas nekas,» tur pateica, un pēc dažām minūtēm par komjaunieti pret paša gribu kļuvu otrreiz. Pēc dienesta piespiedu kārtā vajadzēja stāties VĻKJS uzskaitē. Saņēmu uzskaites kartīti. Kopā ar biedra karti, kurā pēdējais ieraksts izdarīts pirms 31 mēneša, tā joprojām glabājas pie manis. Darbavietā par šiem dokumentiem pat nepainteresējās. Biedra nauda gan bija jāmaksā obligāti. Tā tas turpinājās mazliet vairāk nekā gadu… Es smagi cietu avārijā. Tagad esmu 1. grupas invalīds, kas zaudējis draugus un arī pēdējo saikni ar komjaunatni.
Ļoti ceru izveseļoties, taču trešo reizi komjaunatnē laikam gan nestāšos.
<p style="text-align: right; ">Veiksmi vēlot, ar cieņu —</p><p style="text-align: right; ">'''ARNIS''' Bauskā</p>
&nbsp;
<p style="text-align: center; ">***</p>
 <span style="font-size:medium;">'''Nezūd''' </span> sajūta, ka līdz Bauskas rajonam pārkārtošanās vēji tos nieka 40, 60 kilometrus no Rīgas vēl nav atpūtuši, labākajā gadījumā — tāda sīka vēsmiņa. Toties veselu vētru sacēla padomju saimniecības «Progress» komjauniešu lēmums sakopt kādu galīgi aizmirstu un zālēs ieaugušu pieminekli Iecavas parkā, kas bija ieskaitīts «aizliegto» kategorijā. Tauta to sauc par Brīvības pieminekli. Bet piemineklis, kurā iekalti vārdi:
«Uz ežiņas galvu liku,
ir celts bermontiādes laikā kritušo cīnītāju, tātad arī latviešu strēlnieku piemiņai. «Progresa» komjauniešu sekretāru ar savu klātbūtni tūlīt pagodināja VDK Bauskas rajona nodaļas priekšnieks b. Burba, lai noskaidrotu, kurš devis rīkojumu pieminekli apkopt, kādēļ, kādas idejas vārdā. Bet komjaunieši savu ieceri tomēr īstenoja. Tā, redziet!
<p style="text-align: right; ">Vēlot panākumus darbā, neizsīkstošu enerģiju </p><p style="text-align: right; ">un drosmi visu ieceru realizēšanā — </p><p style="text-align: right; ">'''EDGARS ŠMITS''', </p><p style="text-align: right; ">informātikas un matemātikas skolotājs</p>
&nbsp;
<p style="text-align: center; ">***</p>
Vēlot panākumus darbā, neizsīkstošu enerģiju un drosmi visu ieceru realizēšanā — '''EDGARS ŠMITS''', informātikas un matemātikas skolotājs
&nbsp<span style="font-size:medium">'''...Vēl''' </span> arvien nevaru aizmirst Aizputes rajona komjauniešu brigādes vadītāju Māliņu. Viņa brigāde pirmā kolhozā novāca ražu. Māliņš aizgāja pēc akordeona, lai pēc grūtajām darbdienām jaunieši padziedātu un padejotu. Viņu panāca bandītu lode... Arī mani tai baigajā naktī ieveda Aizputes slimnīcā. Kopā ar saviem komjauniešiem aukstajā oktobra dienā vaļējā mašīnā bijām braukuši uz kolhozu vākt cukurbietes. Zeme jau bija sasalusi, bet mums piemērotu drēbju nebija. Pat iedomāties nevarēju, ka es — redakcijas atbildīgā sekretāre un komjauniešu sekretāre — angīnas dēļ varētu atteikties no talkas kolhozā. Kad slimnīcā apjautu sevi, uzzināju par Māliņa smago ievainojumu vēderā. Lai kā pūlējās ķirurgi, lieliskais puisis izdzisa.
Desmit gadi komjaunatnē, astoņi no tiem — pirmorganizācijas sekretāres amatā, manī vēl šodien nav izdzēsuši pārliecību, ka LĻKJS jāuzņem tikai labākie, morāli tīrākie, izdomas bagātākie jaunieši. Tad organizācijā nebūs sastinguma un pelēcības.
<p style="text-align: right; ">'''LILIJA KAČALOVA-PĒTERSONE,'''</p><p style="text-align: right; ">četrdesmito gadu komjauniete</p>
&nbsp;
<p style="text-align: center; ">***</p>
'''LILIJA KAČALOVA-PĒTERSONE,'''
 
četrdesmito gadu komjauniete
 
&nbsp;
<span style="font-size:medium;">'''Ja''' </span> tagad, pārbūves laikmetā, komjaunatne skaidri formulētu savus mērķus un sāktu darīt visu, lai tos īstenotu, tā varētu iztikt arī bez konkurējošas organizācijas. Bet, ja paši komjaunieši nejutīs vajadzību pēc pārmaiņām savā darbā, arī konkurence nelīdzēs.
Kādā jaunatnes organizācijā es vēlētos aktīvi iesaistīties? Es tādā jau darbojos! Mēs esam Kultūras fonda grupa Rīgas 69. vidusskolā — Latvijas vēstures Strops. Mēs aktīvi atbalstām fonda rīkotās talkas, strādājam arī pēc savas ierosmes. Līdztekus tam apgūstam Latvijas vēsturi (ārpus mācību programmas). Manuprāt, ikvienā latviešu skolā varētu būt kaut vai neliels pulciņš šādu entuziastu, iespējams, tad varētu domāt arī par kādas skolu jaunatnes organizācijas izveidošanu Kultūras fonda paspārnē.
Enerģijas un spēka avots man diemžēl nekad nav bijusi komjaunatne. Pēdējā laikā tas ir Kultūras fonds ar savu kolosālo programmu.
<p style="text-align: right; ">'''DACE GOLUBOVA,'''</p><p style="text-align: right; ">Rīgas 69. vidusskolas komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāre</p>
'''DACE GOLUBOVA,''' Rīgas 69. vidusskolas komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāre<p style="text-align: center; ">***</p>
'''Visur''' dzird tikai par to, ka komjaunatne degradējusies, novecojusi un tamlīdzīgi, vajagot jaunu organizāciju ar citiem darbības pamatprincipiem. Bet kāpēc šai pašai organizācijai nevarētu izvirzīt jaunus mērķus un uzdevumus, mainīt attieksmi pret to? (Kur visi runātāji bija pirms VĻKJS kongresa — vai TAD komjaunatnē viss bija kārtībā?) Vai tāpēc, ka organizācijai mainīsies nosaukums, visa jaunatne uzreiz kļūs aktīva, skriešus metīsies darboties? Diez vai!
Vai nav pienācis laiks ar visu stingrību pievērsties komjauniešu atbilstībai savai organizācijai? Līdzskrējēju un nogaidītāju laiks pagājis, komjaunatnē ir vajadzīgas personības, cilvēki, kuriem ir savs mugurkauls, pārliecība un ticība darāmajam. Vienreiz jāizbeidz visur par mērauklu ņemt kvantitāti, galvenais ir — kvalitāte.
<p style="text-align: right; ">'''MARUTA GLEIZDĀNE,'''</p><p style="text-align: right; ">Rēzeknes rajona kolhoza «Gaigalava» komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāre</p>
'''MARUTA GLEIZDĀNE,''' Rēzeknes rajona kolhoza «Gaigalava» komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāre<p style="text-align: center; "***</p><span style="font-size:medium;">'''Sveika, '''</span>mīļā «Padomju Jaunatne»! Lasu tevi katru dienu jau vairākus gadus, taču rakstu pirmo reizi.
Man ir 15 gadu, un komjaunatne man ir miglains jēdziens, nesaskatu nekādu vajadzību pēc šīs organizācijas. Komjaunatne — vārda īstā nozīmē — pēc manis arī ne. Šobrīd stāties VĻKJS man nozīmētu papildināt jau tā plašās pasīvo rindas. Jau pirmoreiz, kad nopietni sastapos ar komjaunatni, manās acīs tā zaudēja visu savu jēgu. Pērnruden klases audzinātāja pasauca mani un dažas citas klases «apzinīgās» skolnieces un ieteica padomāt par stāšanos VĻKJS. Pēc kādas nedēļas aizgājām uz skolas komjaunatnes komiteju iepazīties tuvāk. Daļa no mums, arī es, pārdomāju... Mums par lielu nelaimi, skolas komjauniešu sekretāre gandrīz pusgadu skraidīja pakaļ un jautāja, kad nu beidzot mēs stāšoties.
Uzskatu, ka komjaunatne, kāda tā ir tagad, nav vajadzīga. Cilvēkam pašam jājūt nepieciešamība pēc komjaunatnes, jāsaprot šīs organizācijas jēga un nozīme, nevis jāstājas tādēļ, lai raksturojuma pirmajā rindiņā nebūtu teikts: «Nav komjaunietis...» Manuprāt, raksturojumā nav jābūt «zieģelim» par piederību pie vienas vai citas organizācijas. Ja jau brīvprātīgi, tad brīvprātīgi! Raksturojumā taču netiek minēts, vai esi, piemēram, Vides aizsardzības kluba biedrs, bet komjaunatni gan vienmēr piemin. Kāpēc?
 <p style="text-align: right; ">Ar cieņu — </p><p style="text-align: right; ">'''ZANE OZOLIŅA'''</p>
P. S. 26. augusta CT raidījumā «Pārkārtošanās starmetis» tika spriests par metro — gan tā labumiem, gan sliktumiem. Un to pilsētu vidū, kur nākamajos desmit gados būvēs metro, pirmā tika minēta Rīga...
<p style="text-align: center; "></p>
'''Spilgtākie''' un ievērojamākie komjaunatnei bijuši tie gadi, kad partijai un tautai visvairāk vajadzējis palīgu. Toreiz komjauniešu pulkā ar varu nevienu nevilka. Vairākums toreizējo jauniešu iespēju būt VĻKJS biedram uzskatīja par goda lietu, un viņi labi zināja, ko no viņiem gaida. Un ne jau katru arī uzņēma.
Jā, daļa mūsu jaunatnes sapņo par komjaunatnes bojāeju. Tādu ir maz, godājamā «PJ»!
<p style="text-align: right; ">'''INDULIS LATIŠEVS,'''</p><p style="text-align: right; ">VĻKJS veterāns</p>
INDULIS LATIŠEVS, VĻKJS veterāns<p style="text-align: center; ">***</p><span style="font-size:medium;">'''Pārlapojot''' </span> «Padomju Jaunatnes» 20. augusta numuru, ar lielu interesi lasīju astoņdesmito gadu komjauniešu atklātās domas par savu organizāciju. Beigās bija teikts, ka tiks dota iespēja izteikties arī pārējiem «PJ» lasītājiem. Šo iespēju centīšos izmantot, jau iepriekš lūdzot pārāk nevainot mani par atmiņu gājuma kļūdām un nenosaukt mani par mūsdienu jaunatnes centienus nesaprotošu veci, kas nezina neko vairāk kā tikai atgādināt sen pagājušus laikus.
... Karam aizveļoties pāri dzimtajai Bebrenes pusei, biju iesaucamo vidū, bet ar kara komisariāta un Lauksaimniecības ministrijas (LPSR valdība vēl atradās Daugavpilī) rīkojumu kopā ar citiem vidusskolas beidzējiem tiku komandēts Bebrenes lauksaimniecības tehnikuma organizēšanas darbam. Tehnikumam paredzētajās telpās nesen bija atradies vācu kara hospitālis, un tur valdīja drausmīga nekārtība. Viss bijušās skolas inventārs bija izvazāts. Centrālapkure sabojāta, gaismas nav, logi izdauzīti... Tagad viegli pateikt, ka īsā laikā visu dabūjām kārtībā. Bet kādas pūles tas prasīja!
Latvijas komjaunatnes veterāni (no vadošajiem līdz ierindniekiem) līdz šim bija pilnīgi aizmirsti, bet viņi uz saviem pleciem iznesa pēckara grūtību nastu. Viņiem jāierāda goda vieta, par viņiem jārunā presei, radio un televīzijai. Viņu atmiņas jāapkopo rakstniekiem un žurnālistiem. Tā taps Latvijas komjaunatnes īstā, dzīvā vēsture.
<p style="text-align: right; ">'''VILIS RIBICKIS,'''</p><p style="text-align: right; ">personālais pensionārs</p>
'''VILIS RIBICKIS,''' personālais pensionārs<p style="text-align: center; ">***</p>
Var jau būt vēl kādam šķitīs — mūsdienu jauniešiem tā tik vien trūkst kā, teiksim, komjauniešu kāzu... Var jau būt, visa komjaunatnes nelaime ir tikai tā, ka uzņemts pārlieku daudz nejaušu ļaužu...
Ar to šoreiz varētu beigt.
 <p style="text-align: right; ">Jūsu vēstules lasīja </p><p style="text-align: right; ">'''VITA BEĻAVNIECE'''</p>
16 760
labojumi
© 2012 Barikadopēdijas fonds. Idejas un nosaukuma autors - Andrejs Cīrulis. Citēšanas gadījumos atsauce uz Barikadopēdiju ir obligāta.
Publicēto materiālu autortiesības pieder to autoriem.