Atšķirības starp "952125" versijām

No Barikadopēdija
(Migrate data to 'Written by' and 'About domain' templates)
 
9. rindiņa: 9. rindiņa:
 
}}
 
}}
 
{{Written by|Guntis Trekteris}}
 
{{Written by|Guntis Trekteris}}
 +
{{About topic|Valstiskās neatkarības atjaunošana}}
 
{{About domain|Tautsaimniecība}}
 
{{About domain|Tautsaimniecība}}
 +
{{About person|Valentīna Zeile}}
 +
{{About person|Jānis Āboltiņš}}
 +
{{About person|Pēteris Videnieks}}
 +
{{About person|Gvido Volbrugs}}
 +
{{About organization|Latvijas Nacionālo uzņēmēju padome}}
 +
{{About event|E1990122801}}
 +
{{About year|1991}}
 
Jaungada naktī ar balli Rīgas Pilī beidzās pirmais Pasaules latviešu uzņēmēju kongress. Kongresā piedalījās apmēram pieci simti dalībnieku, to vidū 128 republikas uzņēmumu pārstāvji un 59 jaunsaimnieki. Kongresa trijās dienās notika gan kopējās apspriedes un plenārsēdes, gan arī darbs interešu grupās. Uzņēmēju saieta rezultātu nozīmīgumu apzinās arī parlaments un valdība, tāpēc savu atbalstu neliedza un kongresa darbā piedalījās deputāte V. Zeile, ekonomikas ministrs J. Āboltiņš, pasta un sakaru ministrs P. Videnieks un citi valdības pārstāvji.
 
Jaungada naktī ar balli Rīgas Pilī beidzās pirmais Pasaules latviešu uzņēmēju kongress. Kongresā piedalījās apmēram pieci simti dalībnieku, to vidū 128 republikas uzņēmumu pārstāvji un 59 jaunsaimnieki. Kongresa trijās dienās notika gan kopējās apspriedes un plenārsēdes, gan arī darbs interešu grupās. Uzņēmēju saieta rezultātu nozīmīgumu apzinās arī parlaments un valdība, tāpēc savu atbalstu neliedza un kongresa darbā piedalījās deputāte V. Zeile, ekonomikas ministrs J. Āboltiņš, pasta un sakaru ministrs P. Videnieks un citi valdības pārstāvji.
  

Versija, kas saglabāta 2012. gada 23. marts, plkst. 20.55

Jaungada naktī ar balli Rīgas Pilī beidzās pirmais Pasaules latviešu uzņēmēju kongress. Kongresā piedalījās apmēram pieci simti dalībnieku, to vidū 128 republikas uzņēmumu pārstāvji un 59 jaunsaimnieki. Kongresa trijās dienās notika gan kopējās apspriedes un plenārsēdes, gan arī darbs interešu grupās. Uzņēmēju saieta rezultātu nozīmīgumu apzinās arī parlaments un valdība, tāpēc savu atbalstu neliedza un kongresa darbā piedalījās deputāte V. Zeile, ekonomikas ministrs J. Āboltiņš, pasta un sakaru ministrs P. Videnieks un citi valdības pārstāvji.

Pirmajā dienā, ņemot vērā to institūciju vadītāju piedalīšanos, kas valsts līmenī rūpējās par jaunās saimniekošanas sistēmas pamatu radīšanu, vairāk tika runāts par veidojamo biznesa vidi, uzņēmējdarbības prioritārajiem virzieniem un iespējām Latvijā. Taču visinteresantākais un lietderīgākais pašu dalībnieku vērtējumā bijis darbs sesijās, kur radās iespēja diskutēt par konkrēti interesējošiem jautājumiem un dibināt darījuma kontaktus, kas daudziem šķita pats galvenais. Komercizstādē, kur līdzās uzņēmumu produkcijai bija apskatāmi arī individuālie ražojumi, ne mazums lietišķu rokasspiedienu apstiprināja apņēmību uzsākt sadarbību. Atšķirīgi vārdi jāvelta izstādes dalībniekiem, jo eksponāti nebija tikai nākotnes projektu līmenī, bet gan konkrēti, lietišķi un kaut vai tūliņ realizējami.

Par galvenajiem kongresa darba rezultātiem. Tika nodibināta Latvijas Nacionālo uzņēmēju padome, kuras pamatmērķis, kā teikts nolikumā, ir atjaunot Latvijas Republikas neatkarību, veicinot Latvijas tautas un nacionālās ekonomikas uzplaukumu. Ar LUP palīdzību tiek atbalstīta uzņēmējdarbība, it sevišķi Latvijas tautsaimniecības attīstībai vēlamā. Padome nodarbosies arī ar ārējo sakaru veidošanu un uzņēmēju izglītošanu. Par tās priekšsēdētāju ievēlēts Gvido Volbrugs. Tika izveidots arī Informatīvais tirgus, kurš uz saimniecisko attiecību pamata sniegs palīdzību Latvijas uzņēmējiem.

Kongresa organizētāji ir veikuši svētīgu darbu, un rezultāti ir daudzsološi, ja vien īstenosies latviešu uzņēmējdarbībai visnepieciešamākais nosacījums — neatkarīga ekonomika.

G. Trekteris