Izmaiņas

{{Newspaper Article|Article in=Padomju Jaunatne|Published on=1989/09/05|Issue number=170|Page number=1|Original title=Atklāta vēstule Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Juridiskās daļas vadītājam b. A. Krūmiņam|Source file=paja1989n170_001_03}}{{Written by|Ojārs Bušs}}{{Written by|Dzintra Hirša}}{{Written by|Valentīna Skujiņa}}{{Written by|Jānis Valdmanis}}{{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}{{About topic|Vietējo tautas deputātu padomju vēlēšanas, 1989}}{{About domain|Politika}}{{About domain|Valodniecība}}{{About person|A. Krūmiņš}}{{About person|N. Konarevs}}{{About organization|Latvijas Republikas Augstākā Padome (LR Augstākā Padome, LR AP)}}{{About organization|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}}{{About year|1989}} 1. Izlasot 9. augustā presē publicēto likumu «Par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām», valodniekiem radās neskaidrības par to, kā šā likuma 2. panta 2. rindkopa, kurā starp deputātam izvirzāmajām obligātajām prasībām nav minēta latviešu un krievu valodas prasme, saskaņojama ar 5. maijā pieņemtā Valodu likuma 4. pantu: «Lai realizētu šīs tiesības (valodas izvēles tiesības pilsoņiem — O. B. u. c), visiem valsts varas un valsts pārvaldes orgānu. kā arī iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbiniekiem, kuru pienākumos ietilpst saskare ar pilsoņiem, ir jāprot un jālieto kā latviešu, tā arī krievu valoda tāda apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo pienākumu veikšanai.» Šis Valodu likuma pants, kas attiecas arī uz visu līmeņu padomju deputātiem, stājas spēkā trīs gadu laikā no likuma publicēšanas dienas, t. i., 1992. gada 7. maijā. Savukārt likums «Par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām» ir domāts ne tikai 1989. gada rudens vēlēšanām, bet arī turpmākajam posmam (turklāt šogad ievēlētie deputāti veiks savas funkcijas arī 1992. gadā un vēlāk). Tātad starp Valodu likuma 4. pantu un Vēlēšanu likuma 2. pantu ir būtiska pretruna. Lūdzam paskaidrot, vēlams — ar masu informācijas līdzekļu starpniecību, kā paredzēts likvidēt šo pretrunu starp diviem šobrīd ļoti aktuāliem likumdošanas aktiem. 2. LPSR Valodu likuma 21. pants (tas jau ir stājies spēkā) paredz, ka Valodu likuma ievērošanu republikā pārrauga LPSR APP Valodas komisija. Šādas komisijas aktīvs darbs patiesi nepieciešams tūlīt un nepārtraukti, jo ir acīm redzams, ka administratīvi birokrātiskā aparāta lielākās daļas kūtruma vai pat apzinātas sabotāžas dēļ Valodu likuma prasības pagaidām netiek pienācīgi ievērotas. Vai šāda komisija ir jau nodibināta un darbojas? Kas ir tās sastāvā, kāda ir tās struktūra, un kā šo komisiju var atrast? 3. Lūdzam arī paskaidrot, kā Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Juridiskā daļa domā rīkoties, lai no drošinātu Latvijas PSR Valodu likuma ievērošanu dzelzceļa darbā Latvijas PSR teritorijā, proti, darīt zināmu savu attieksmi pret PSRS satiksmes ceļu ministra N. Konareva 8.c pavēli. &nbsp;<p style="text-align: right;">ZA A. Upīša Valodas un literatūras institūta valodnieku vārdā</p><p style="text-align: right;">filoloģijas zinātņu kandidāti</p><p style="text-align: right;">'''&nbsp;O. BUŠS,'''</p><p style="text-align: right;">'''DZ. HIRŠA,'''</p><p style="text-align: right;">'''V. SKUJIŅA,'''</p><p style="text-align: right;">'''J. VALDMANIS'''</p>