Izmaiņas

|Source file=paja1988n222_001_04

}}

{{About topic|PSRS Konstitūcijas grozīšana}}

{{About topic|PSRS tautas deputātu vēlēšanas}}

{{About domain|Politika}}

{{About person|Maija Šūpole}}

{{About organization|PSRS Augstākā Padome}}

{{About organization|PSRS Tautas deputātu kongresi}}

{{About year|1988}}

Esmu agronome, nevis juriste, un lūdzu man paskaidrot ar avīzes starpniecību. Nav skaidrs, kāpēc tiek ierosinātas šādas vēlēšanu pakāpes:

Pie mums valdoņi, aizsēdējušies savos krēslos, pārvēršas birokrātos, baidās no savas tautas, aizmirst mūsu rūpes, un no tā ceļas visas mūsunelaimju nelaimes.

<p style="text-align: right;">'''Maija Šūpole'''</p>

<p style="text-align: right;">Lauberē</p>

<p style="text-align: center;">* * *</p>

<p style="text-align: right;">'''Maruta Kusiņa'''</p><p style="text-align: right;">Rīgā</p><p style="text-align: center; ">* * *</p>

Noskatoties 12. novembra ideoloģisko darbinieku tikšanos ar V. Medvedevu, man daudzas labi saprotamas un zināmas lietas kļuva neskaidras. Vai tiešām mēs visi, mācīti un nemācīti cilvēki, kuri iestājamies pret šiem labojumiem, esam analfabēti? Vai varbūt ir jāsaprot, ka Maskavā izdotie lēmumi un likumi nav jāņem vērā un republikās var izdot savus likumus, kuri ir pretrunā ar Vissavienības likumiem? Jo man, piemēram, nav skaidrs – kā republikas varēs radīt savas konstitūcijas, pašas noteikt savus likumus, ja tie būs pretrunā ar iepriekš pieņemtu Vissavienības Konstitūciju? Tādēļ man ir ierosinājums – varbūt ar jūsu avīzes starpniecību var noorganizēt partijas ideologu TV preses konferenci par šiem jautājumiem, lai uzzinātu, kurš no mums maldās.

<p style="text-align: right;">'''Māra Rozenblate'''</p>

<p style="text-align: right;">Rīgā</p>

<p style="text-align: center;">'''* * *'''</p>

Ar jauno Konstitūciju mums būs jādzīvo ilgus, ilgus gadus. Tādēļ ir jāapsver viss no sākuma līdz galam. Piekrītu, ka Konstitūcijas apstiprināšanu varētu atlikt uz pusgadu. Lai varētu labojumus ieviest apdomīgākus, neapstrīdamus. Vēlēšanas varētu rīkot ar pagaidu statūtiem. Ļoti gribam, lai jaunā mūsu valsts Konstitūcija ietvertu pilnībā visus jautājumus. Mēs gribam mierīgi dzīvot savā zemē. Lai bērni un mazbērni nevarētu pārmest par trūkumiem Konstitūcijā!

<p style="text-align: right;">'''Neimaņu saime – Alise, Jānis, Juris, Guna un Kaspars'''</p>

<p style="text-align: center; ">'''* * *'''</p>

Esmu par to, lai par gaidāmajām vēlēšanām pieņemtu pagaidu likumu, kurā būtu jāievēro šādi principi. 1. Ciemu, ciematu, rajonu, apgabalu un novadu padomes priekšsēdētāju ievēlē visi attiecīgā reģiona vēlētāji. 2. Autonomo un savienoto republiku Augstāko Padomju Prezidija priekšsēdētājus ievēlē attiecīgi visi autonomo un savienoto republiku vēlētāji. 4. No katras PSRS teritorijā dzīvojošās tautas ievēlēt vismaz vienu deputātu Tautību Padomē, piedaloties tikai un vienīgi attiecīgās tautas vēlētājiem, neatkarīgi no tā, kurā PSRS teritorijas daļā tie dzīvotu. 5. Uz katru deputāta vietu izvirzīt vismaz divus kandidātus, arī uz jau pieminēto priekšsēdētāju vietām. 7. Par deputātu (tātad arī deputātu kandidātu) nedrīkst būt ministri un citas likumprojektā par vēlēšanām minētās personas. Vietējās padomēs, līdz rajonu padomēm ieskaitot, nedrīkst būt arī rūpnīcu, saimniecību un uzņēmumu direktori un vadītāji. 8. Jebkuras izpildvaras darbinieki nedrīkst būt attiecīgās padomes deputāti, ja viņi paliek savā amatā. 9. Neviens deputāta kandidāts nedrīkst balotēties divās vai vairākās padomēs.

<p style="text-align: right;">'''Vitolds Bērziņš'''</p>

<p style="text-align: right;">Iecavā</p>

<p style="text-align: center;">'''* * *'''</p>

Pietiek reāli atļaut pilsoņiem izvirzīt katrā vēlēšanu apgabalā vismaz divus kandidātus uz vienu mandātu un īstenot patiesu aizklātu balsošanu, lai mēs spētu itin labi un visumā demokrātiski nobalsot arī pēc vecās Konstitūcijas, kura, protams, ir daudz nedemokrātiskāka par Buharina konstitūciju, bet vai tāpēc to steigšus vēl tālāk būtu «jāuzlabo» antidemokrātijas virzienā?

<p style="text-align: right;">'''Ilmārs Kiršbaums'''</p>

<p style="text-align: right;">Rīgā</p>

<p style="text-align: center;">'''* * *'''</p>

Vispirms pieņemt pagaidu likumu par vēlēšanām, lai varētu ievēlēt Augstāko Padomi. Izstrādājot pagaidu likumu par vēlēšanām, ir nepieciešami noteikt prasību par pilsonību. Jo līdzšinējā prakse – kad katrs varēja balsot, caurbraucot republikai vai arī atrodoties vilcienā, lidmašīnā, slimnīcā, sanatorijā, – ir neobjektīvs republikas dzīves lēmējs.

<p style="text-align: right;">'''Arnolds Lurovskis'''</p>

<p style="text-align: right;">Rīgā</p>

<p style="text-align: center;">'''* * *'''</p>

Augstākajā Padomē un Tautību Padomē lielas priekšrocības ir Krievijas PFSR, jo tās iedzīvotāju autonomo republiku un tautību skaits ir daudz lielāks nekā citās republikās. Manuprāt, pārstāvju skaits no visām savienotajām republikām drīkstētu sastādīt tikai 15 delegāciju vienības. Skaitliski vienādu delegāciju vienības. Bet KPFSR tautību lietas varētu lemt tikai KPFSR Tautību Padome, neiejaucoties PSRS līmeņa darīšanās. Tāpat arī pie mums, Latvijā, varētu pastāvēt sava Tautību Padome, kas regulētu vietējās starpnacionālās attiecības. Vai tad tas neatbilst Kompartijas izsludinātajam varas decentralizācijas kursam? Manuprāt, ar grozījumiem un papildinājumiem vien ir par maz, jāizstrādā pavisam jauna PSRS Konstitūcija.

<p style="text-align: right;">'''Aivars Gailītis'''</p>

<p style="text-align: right;">Cēsīs</p>

<p style="text-align: center;">'''* * *'''</p>

Uzskatām, ka pareizi būtu, ja deputāta mandātu iegūtu tas kandidāts (no diviem vai vairāk), kurš vēlēšanās ieguvis skaitliski visvairāk balsu neatkarīgi no tā, cik balsstiesīgo vēlētāju piedalījušiesvēlēšanās.

<p style="text-align: right;">'''R. Lasmanis. E. Treibergs, N. Klapkalne. V. Ruduma u. c.'''</p>

<p style="text-align: right;">Rīgā</p>