16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1991/08/27 |Issue number=112 |Page number=2 |Original title=Kāpēc piemineklis stāvēja un stāvēja |Source file=lajn1991n112_002_04 |Abstract= }} {{Written by|Andra Jauce}} {{About topic|Augusta pučs, 1991}}{{About topic|Komunistiskās ideoloģijas pieminekļu demontāža}}{{About topic|Valstiskās neatkarības atjaunošana}}{{About domain|Politika}}{{About person|Andris Teikmanis}}{{About person|Juris Vidis}}{{About person|Andrejs Krastiņš}}{{About place|Rīga}}{{About year|1991}}Līdzās visdažādākajiem pareģojumiem par revolūcijas vadoņa pieminekļa un viņa ideju tālāko likteni pusnaktī vairākos ieinteresēto skatītāju pulciņos vienlaicīgi parādījās prognoze, ka reizē ar Ļeņinu būs jākrīt arī Teikmanim. Protams, ka Rīgas padomes priekšsēdētāju tāds liktenis negaida, bet ir skaidrs: pieminekļa demontāža no deviņiem vakarā līdz septiņiem rītā ilga tāpēc, ka Andris Teikmanis maz bija gādājis, lai darbs veiktos.
Pusdivos naktī, kad tika «zāģēta» Ļeņina kreisā kurpe — tikpat fundamentāla kā iepriekš atsvabinātā labā —, «LJ» pavaicāja pieminekļa nāves sprieduma izpildītājiem, kāpēc cīņa ir tik grūta. Tobrīd ļoti niknais Tramvaju un trolejbusu pārvaldes avārijas dienesta montieris Juris Vidis sacīja: «Jūtamies sliktāk par pēdējiem dzērājiem. Tie arī pa vienam salasās bariņā, samet, kas kuram ir, taču vismaz zina, kur vajadzīgo mantu var dabūt.»
