Izmaiņas

Mavriks Vulfsons, politisko notikumu komentētājs un pasniedzējs Mākslas akadēmijā Rīgā, teicis vēstures faktu atzīšanas runu Latvijas rakstnieku plēnumā 1./2. maijā Rīgā. Par to viņam 14. jūnijā demonstrācijā, ļaudīm aplaudējot, pasniedza puķes, lai gan viņš šo runu teicis, lai "mūsu ideoloģiskiem pretiniekiem atņemtu iespēju (ar vēsturiskiem faktiem) manipulēt savās interesēs". Viņa runas publicēšana 8. jūnija "Skolotāju Avīzē" (oficiālā laikrakstā) sagrauj visus padomju apgalvojumus par padomju varas Latvijā tiesisko pamatu un tautas atbalstu. Tās īsu atstāstu jau agrāk ievietojām "Laika" slejās, tomēr, lai arī "Laika" lasītāji zinātu, ko tagad var brīvi uzzināt Latvijā, pārpublicējam šeit no "Skolotāju Avīzes" viņa runas pirmo daļu. (M. Vulfsona runas otrā daļa apskata lielās ebreju izglītošanās un kultūras dzīves iespējas "buržuāziskajā" Latvijā, 5000 Latvijas ebreju deportēšanu 14. jūnijā, 300.000 ebreju, ko nacisti atveda uz Latviju noslepkavošanai. Pēdējo vidū bijuši 80.000 Latvijas ebreju un 70.000 bērnu. Viņu piemiņai būtu Rīgā jāceļ piemineklis. Ķīpsalā jāierīko Žaņa Lipkes muzejs, kas rādītu, kā latvietis glābis ebrejus no noslepkavošanas nacistu laikā). Ar šeit tālāk publicēto nav automātiski jāpieņem, ka Vulfsons ir beidzis izteikt "komentārus" padomju interešu labā. Varbūt viņš tikai atskārtis, ka melošana kur tauta jau pazīst melus, ir ļoti kaitīga tālākam vairāk vai mazāk melīgam propagandas darbam. Kādi ir Vulfsona motivējumi — "lēkt no grimstoša kuģa" vai saglābt cik necik ticamības padomju okupācijas režīmam — to nezinām. Bet katrs latvietis un, jo sevišķi skolotājs, var lietot šo publicēto runu kā izejpunktu citu vēsturisko patiesību izzināšanai par padomju līdz šim noklusētām vai nepatiesi izskaidrotām izrīcībām.