Pārskats par Komisijas darbu 2016.-2020. gadam
Gads
Tautsaimniecība
Demogrāfija
Vides aizsardzība
Juridiskais pamatojums
Dažādi
2016
Nodokļu un maksājumu kategoriju noteikšana Latvijas PSR budžeta pozīcijās, no kurām tika iemaksāti līdzekļi PSRS budžetā 1946.-1960.
Cilvēkgadu aprēķina metodoloģijas izstrāde kopā ar Lietuvu un Igauniju
Vides sektora zaudējumu apkopojuma aktualizācija
Analītisks pārskats par {| class="wikitable"|-! '''Gads''' !! '''Tautsaimniecība''' !! '''Demogrāfija''' !! '''Vides aizsardzība''' !! '''Juridiskais pamatojums''' !! '''Dažādi'''|-| '''2016''' || Nodokļu un maksājumu kategoriju noteikšana Latvijas prasījuma tiesību īstenošanas iespējām starptautiskajās tiesību institūcijāsPSR budžeta pozīcijās, no kurām tika iemaksāti līdzekļi PSRS budžetā 1946.-1960. || Cilvēkgadu aprēķina metodoloģijas izstrāde kopā ar Lietuvu un Igauniju || Piemērs || Piemērs || PiemērsPadomju režīma represēto personu apzināšana un datu bāzes veidošana(1940–1989)|-| '''2017''' || Tas pats1961.-1975. g.|| Aprēķināmo datu precizēšana pārrēķināšanai cilvēkgados|| -|| Citu valstu pieredze līdzīgu jautājumu risināšanā|| Tas pats|-| '''2018''' || Tas pats1976.-1990. g.|| Datu precizēšana par izvestajiem bērniem līdz ~16.g. v.|| -|| Latvijas prasības noformēšana par konkrētiem radītiem zaudējumiem|| Tas pats|-| '''2019''' ||Analītisks Latvijas PSR budžeta 1946.-1990. g. kopsavilkums|| Gatavs Demogrāfisko datu apkopojums 1940.-1990.g.|| -|| Starptautiskā Konference.Tās materiālu apkopojums|| Tas pats|-| '''2020''' || Apkopojuma izdošana par Latvijas PSR finansiāliem zaudējumiem|| -|| -|| Prasības noformulējuma izstrāde|| Tas pats|}Tas pats{| class="wikitable"|-| '''2019-2021''' || Baltijas valstu saskaņotā ziņojuma izstrāde prasības sastādīšanai par starptautiskā nosodījuma izteikšanu un zaudējumu atlīdzību|}
Kā zināms, neskatoties uz mūsu Komisijas un Baltijas valstu zinātnieku regulāri sniegto informāciju, Krievijas mediji nebeidz izplatīt melus par lielajām PSRS investīcijām mūsu valstu teritorijās. Tas Baltijas valstu iedzīvotājos, kuri nezina patiesību, rada neuzticību tagadējai neatkarīgai valstij. Joprojām cilvēki ir maz informēti par demogrāfiskajiem zaudējumiem, par valsts budžeta līdzekļiem, kas jātērē PSRS laikā radītā vides piesārņojuma likvidēšanai, par PSRS radītajiem zaudējumiem tautsaimniecībai un par sociālekonomiskiem zaudējumiem. Viņi redz, ka iedzīvotāji Rietumeiropas valstīs dzīvo labāk, ka tās savā attīstībā ir mums tālu priekšā, un viņi tad ir neapmierināti, kāpēc tāpat nav pie mums. Šī iemesla dēļ pēc 22. marta konferences noskaidrojušies steidzamākie darbi. Nākamajos gados pievērsīsim vairāk uzmanības sabiedrības informēšanai, izmantojot visas mūsdienu tehniskās iespējas. Paralēli pētniecības darbam plānots izdot četras grāmatas latviešu, angļu un krievu valodās, rīkot izglītojošus reģionālos seminārus un ar Komisijas rīcībā esošajiem atklātajiem faktiem biežāk uzstāties starptautiskās konferencēs.
Rīgā, 2019. gada 11. novembrī
