Izmaiņas

|Original title=Līdz apsolītajai zemei

}}

{{Written by|Mintauts Ģeibaks}}

{{About topic|Prese}}

Cik reizes šādi pārmetumi «Jaunatnei» plēnumu un citos līmeņos lasīti un dzirdēti šajos trijos gadu desmitos! Daži šķiet kā vakar teikti. Nemitīgi augošā lasītāju atsaucība un neviltota atklātība ir svaru kausa otrā pusē. Tagad man pat grūti iedomāties, kā savulaik nekādi nespēju kādai Liepājas puses dziedāšanas skolotājai ieskaidrot, ka strādāju Blaumaņa ielā, kur toreiz atradās mūsu redakcija, nevis kaut kur citur. Vai to, ka Viesītē, kur biju vienā no pirmajiem komandējumiem, man vietējā vadība uzstāja, lai sarunā būtu klāt viens no komjaunatnes rajona komitejas sekretāriem. Vislabāk, ja pats pirmais. Drošs paliek nedrošs. Tie, kuri izturējām, kurus tieši neskāra dažāda kalibra iznīcinoši vai citādi satriecoši triecieni, palikām. Piecpadsmit, dažs pat divdesmit un vairāk gadus. Varbūt, ka arī mēs laika gaitā esam kaut ko izdarījuši, lai ar šo dienu mums būtu «Latvijas Jaunatne». Apsolītā zeme jau citai paaudzei.

<p style="text-align: right; ">'''MINTAUTS ĢEIBAKS''', </p><p style="text-align: right; ">laikraksta «Izglītība» redaktora vietnieks</p>