9 362
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
Set original images
|Source file=lajn1991n009_001_06
}}
{{Source image|articles/903/454/903454.jpg}}
{{Written by|Kārlis Gailītis}}
{{About topic|BARIKĀDES, 1991}}
{{About event|E1991020300}}
{{About year|1991}}
<br/>Man ir daži jautājumi Jums, ceru, ka arī atbildēsit. Kas ir devis tiesības LKP CK pirmajam sekretāram A. Rubikam draudēt? Ko nozīmē viņa vārdi TV pārraidē š. g. 27. janvārī "traģisks rezultāts" — t. i., ja netiks pieņemti viņa un viņa vadītās partijas noteikumi? Mēs piedzīvojām, ka pirms Jaungada TV pārraidē viņa izteiktie draudi attiecībā uz Preses namu tika piepildīti. Loģisks secinājums — arī šie vārdi par traģisko rezultātu nav vējā kaisīti (tā domā daudzi, ar ko esmu runājis). Kāds tas būs? Nošaušana? Izvešana? Nekomunistiski domājošo un runājošo apcietināšana, demokrātisko organizāciju un laikrakstu slēgšana, to vadītāju apcietināšana? Vai ar 16. un 20. janvāra nevainīgajiem upuriem Latvijā nepietiek, ja draudos jātiecas uz vēl «traģiskāku rezultātu"?
Par līdzšinējo attīstību mana izpratne ir šāda — pēc ilgiem PSKP vienvaldības jeb monodiktatūras gadu desmitiem tika pieļauts pagaidām tikai dažus gadus ilgs demokratizācijas laiks — acīmredzot tādēļ, lai šo stagnātisko un atpalikušo milzeni — PSRS — attīstības ziņā censtos pietuvināt Rietumu demokrātijas valstīm, lai PSRS nepaliktu izolēta ārpus veidojamās t. s. Eiropas kopējās mājas. Bet — to Jūs arī, jādomā, redzat — šā demokratizācijas procesa rezultātā ir radušās jau daudzas partijas un kustības, līdzšinējā centralizētā vara ir sākusi jau slīdēt ārā no kompartijas rokām, un, ja demokratizācijas process turpinātos, tad kompartija beidzot nonāktu tajā stāvoklī, kāds tai ir Rietumvalstīs — ar nelielu skaitu piekritēju un nelielām, ne pārāk ietekmīgām avīzītēm. Ko šajā situācijā dara kompartija? Tā ķeras pie tā, ar kā palīdzību savulaik nāca pie varas, — pie ieročiem. Kas ar to tiks sasniegts? Atkal atgriešanās pie komunistiskās monovaldības jeb monodiktatūras? Iespējams, jā. Taču, lai pierādītu, ka kompartija ar savām vadības metodēm nav spējīga pacelt republikas vai PSRS attīstītākajām pasaules valstīm atbilstošā ekonomikas un demokrātijas līmenī, nav vajadzīgi jauni šādas diktatūras gadi vai gadu desmiti — tas ir jau pierādīts. Ko šādas atkal iespējamas diktatūras apstākļos piedzīvotu demokratizācijas laikā neapšaubāmi uzplaukusī Baznīca? Vai atkal jaunus ierobežojumus? Vai atkal visus ārējos sakarus un arī iekšējo darbību VDK kontrolē? Vai atkal — kā nupat gadījumā ar Kanādas latviešu mācītāja Jura Cālīša uzaicinājumu uz lekciju ciklu mūsu teoloģijas fakultātē — atbilde no Maskavas Reliģijas lietu padomes, ka šāds uzaicinājums esot "ņeceļesoobrazno" (nemērķtiecīgi), līdz ar to vīza netiek izsniegta? To, lūdzu, atļaujiet Baznīcai pašai zināt un izšķirt, kādus viesus uzaicināt ir mērķtiecīgi, kādus — ne. Vai atkal (kā 1940. gadā) mūsu tikko atjaunotās Teoloģijas fakultātes slēgšanu?
